Vidējā stundas bruto darba samaksa Igaunijā otrajā ceturksnī bija 6,91 eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā pirms gada.
Salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni mēneša algas pieauguma temps gada izteiksmē aprīlī-jūnijā palēninājās par 0,5 procenta punktiem, bet stundas darba samaksas pieauguma temps bija par 3,2 procenta punktiem mazāks.
Aprīlī vidējā bruto alga Igaunijā bija 1141 eiro, maijā - 1129 eiro, bet jūnijā - 1220 eiro. Galvenais iemesls algas pieaugumam ir neregulāro prēmiju un piemaksu, kā arī atvaļinājuma apmaksas kāpums.
Salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn šajā laika periodā šogad neregulārās prēmijas un piemaksas, rēķinot uz vienu strādājošo, pieauga par 15,6%, bet salīdzinājumā ar šā gada pirmajiem trim mēnešiem tās saruka par 8,3%. Neregulārās prēmijas un piemaksas vidējo mēneša bruto algas pieaugumu palielināja par 0,3 procenta punktiem. Ja neskaita neregulārās prēmijas un piemaksas, tad vidējā bruto alga Igaunijā otrajā ceturksnī gada izteiksmē pieauga par 7,3%.
Reālā alga, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa ietekmi, šā gada otrajā ceturksnī Igaunijā gada izteiksmē pieauga par 8,3% saistībā ar to, ka turpinājās patēriņa cenu kritums. Reālā darba alga Igaunijā gada izteiksmē pieaugusi jau kopš 2011.gada otrās puses.
Vidējā mēneša darba samaksa visaugstākā Igaunijā otrajā ceturksnī bija informācijas un sakaru tehnoloģiju, kā arī finanšu un apdrošināšanas jomās.
Vidējā mēneša un stundas bruto darba samaksa Igaunijā otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn pieauga visās ekonomikas aktivitātes jomās, izņemot ieguves rūpniecību. Vidējās mēneša un stundas darba algas pieaugums vislielākais bijis nekustamo īpašumu sektorā - par 23,5%. Lielāks nekā vidēji pieaugums gada izteiksmē reģistrēts arī administratīvo un atbalsta pakalpojumu sektorā (+13,5%), viesnīcu un restorānu sektorā (+12,6%), kā arī informācijas un sakaru sektorā (+11,5%). Algu pieauguma dzinējspēks bija privātais sektors, kur otrajā ceturksnī vidējā bruto mēnešalga bija par 9,4% lielāka nekā pirms gada, bet valsts sektorā pieaugums bija 5,5%.
Otrajā ceturksnī vidējā mēnešalga Igaunijā visaugstākā bija Harju, Tartu, Vīlandes un Lēnes apriņķī, bet viszemākā - Pelvas, Austrumviru un Valgas apriņķī. Vidējais mēneša bruto algas pieaugums gada izteiksmē visstraujākais bija Tartu un Pērnavas apriņķī, bet vislēnākais Austrumviru apriņķī.
Darbinieku skaits, noapaļojot līdz pilnas slodzes darbam, otrajā ceturksnī Igaunijā bija par 1,5% mazāks nekā aprīlī-jūnijā pērn un par 1,8% mazāks nekā šā gada pirmajos trīs mēnešos. Visvairāk algoto darbinieku skaits gada izteiksmē kritās ieguves rūpniecībā un citu pakalpojumu sektorā, bet lielākais pieaugums reģistrēts finanšu un apdrošināšanas sektorā, kā arī profesionālajā, zinātnes un tehniskajā darbībā.
Darba devēja vidējās izmaksas uz viena darbinieka algošanu aprīlī-jūnijā Igaunijā sasniedza 1568 eiro mēnesī, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni ir par 7,5% vairāk, bet stundā darba devēja izmaksas sasniedza 10,32 eiro.
Igaunijas Statistikas departaments algu statistikas aptauju pēc starptautiskas metodoloģijas veic kopš 1992.gada.