Tāpat kā vairumu Eiropas Savienības (ES) valstu, ekonomikas krīze smagi skārusi Igauniju - 2009.gadā tautsaimniecības apjoms saruka par 14%, bet bezdarba līmenis sasniedza 19%.
Atšķirībā no dažām Vidusjūras valstīm Igaunijas valdība atbildēja ar valsts iestāžu darbinieku un viņu algu samazināšanu, apturēja pensiju pieaugumu, vienlaikus saglabājot zemu ienākumu nodokli, vēsta pazīstamais biznesa laikraksts.
"Tagad Igaunijas centrālā banka ir vienīgā banka Eiropā, kas uztraucas par ekonomikas pārkaršanu. Otrajā kvartālā iekšzemes kopprodukts pieaudzis par 8,4%, kas ES valstu vidū ir augstākais rādītājs."
"Turklāt gada laikā par 7,7% pieaudzis nodarbinātības līmenis, un tas ir kārtējais orientieris ES valstīm, kur nodarbinātības pieauguma vidējais rādītājs ir 0,3%," norāda publikācijas autors.
Igaunijā pērn valsts parāds bija 6,6% no iekšzemes kopprodukta, kamēr Grieķijā - 142,8%, bet Itālijā - 119%.
"Igaunija ir maza valsts, un, ja uz to kā uz piemēru tiek norādīts augstām Eiropas amatpersonām, tās tam nepievērš uzmanību, uzskatot to par nepiemērotu. Tomēr zemi nodokļi, juridiski ierobežojumi, likumi, atvērtība ārējiem investoriem un finanšu stabilitātes modelis novedis pie uzplaukuma it visur, kur ķērušies pie šīm metodēm. Arī pārējā Eiropa varēja izmēģināt šīs metodes, vēl pirms viņu idejas valstis būs novedušas pie bankrota," iesaka Wall Street Journal.