Lielai daļai inficēto iestājušās komplikācijas, jo viņi saslimuši ar hemolītiski urēmisko sindromu (HUS), kurā asiņainai caurejai seko hemolītiskā anēmija un akūta nieru mazspēja.
Ārstu ziņojumi liecina - lai gan parasti ar HUS saslimst bērni līdz piecu gadu vecumam, šajā infekcijas uzliesmojumā 87% inficēto ir pieaugušie ar skaidri izteiktu sieviešu dominanci (68%). Lielākā daļa saslimušo ir Hamburgas reģionā. Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes veselības ministrs Heiners Gargs paziņojis, ka infekcijas uzliesmojums vēl, visticamāk, nav sasniedzis maksimuma punktu, jo starp inficēšanos un slimības pirmo simptomu konstatēšanai var būt pat 10 dienas, raksta TheLocal.de.
Pārbaudes Ziemeļvācijā, kur ir vislielākais saslimušo skaits, pagājušajā nedēļā liecināja, ka infekciju satur no Spānijas dienvidiem ievestie gurķi. Savukārt Spānijas lauksaimniecības ministre Roza Agulera paziņojusi, ka Spānijā infekcijas izplatība nav konstatēta un, lai gan gurķu kravas, kas nogādātas Vācijā, tagad ir iznīcinātas, neesot pamata apgalvojumiem, ka gurķi ar bīstamo zarnu nūjiņas paveidu piesārņoti to izcelsmes valstī. Iespējams, piesārņojums radies transportēšanas laikā.
Kamēr nav pilnīgi skaidri zināms inficēšanās avots, vāciešiem tiek ieteikts atturēties no termiski neapstrādātu dārzeņu - tomātu, gurķu un salātlapu - lietošanas pārtikā, laikrakstam Bild am Sonntag paziņojusi Vācijas patērētāju tiesību aizsardzības ministre Ilze Aignere. Laikraksts arī veicis aptauju, kurā noskaidrots, ka 58% vāciešu ņēmuši vērā šos ieteikumus un tagad atsakās no dārzeņu lietošanas.
Paredzams, ka zarnu nūjiņas krīzi pārrunās arī Eiropas Savienības lauksaimniecības ministri, kas svētdien pulcējās uz triju dienu sanāksmi Ungārijas pilsētā Debrecenā.
BBC ziņo, ka gurķi no Spānijas dienvidu fermām ir eksportēti arī uz Čehiju, Austriju, Ungāriju un Luksemburgu.