Zviedrija turpina zemūdenes "medības" un paplašina pārmeklējamo teritoriju

Ārvalstu izcelsmes zemūdens aktivitāte ir oficiāli apstiprināta vismaz trijos atsevišķos gadījumos, tomēr varasiestādes, pretēji Zviedrijas medijiem, pagaidām nesteidzas notikušo saistīt ar Krieviju."Šajā situācijā mums pašlaik ir jāsaglabā vēss prāts un jātic, ka mūsu bruņotie spēki pildīs savu darbu. Ir jānošķir spekulācijas par Krievijas agresiju no faktiem," norādījusi Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma.Zviedrijas bruņotie spēki solījušies "strādāt dienu un nakti, lai noskaidrotu patiesību", vēsta Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma. Meklēšanas operācija ir vērienīgākā, ko Zviedrija veikusi kopš Aukstā kara beigām.Avots Krievijas flotē Krievijas saistību ar notikušo noliedz, paziņojot, ka visas tās zemūdenes atrodoties savās bāzēšanās vietās. Tostarp Krievija izplatījusi versiju, ka manītais objekts varētu būt militārās mācības pametusi Nīderlandes zemūdene. Nīderlande Krievijas izplatīto informāciju kategoriski noliegusi.Saistībā ar notikušo teritoriālo ūdeņu robežas pastiprināti sākuši kontrolēt arī Igaunijas robežsargi. Savukārt Latvijas Jūras spēku kuģi atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā jau kopš šā gada jūlija. Latvijas Aizsardzības ministrija pašlaik veic arī informācijas apmaiņu ar Zviedrijas kolēģiem. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) LTV Panorāmai telefonsarunā norāda, ka Latvija notikušo komentēs tad, kad operāciju būs pabeiguši Zviedrijas bruņotie spēki un būs noskaidrots, kuras valsts zemūdens kuģis tika manīts Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos. "Versijas ir ļoti daudz un dažādas, tāpēc es atturēšos no jebkādiem komentāriem. Lai komentētu, nepieciešama pārliecinoša informācija, kas notika pie Zviedrijas krastiem," skaidroja Vējonis.Vējonis gan uzsvēra - ja apstiprināsies versija par Krievijas zemūdenes klātbūtni pie Zviedrijas krastiem, Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu lūgs NATO pastiprināt teritoriālo ūdeņu kontroli pie Baltijas valstu krastiem.