57% aptaujāto ir pārliecināti, ka Krievijai ir jāiet ceļš uz demokrātisku attīstību, turklāt gandrīz puse jeb 45% respondentu norāda, ka valstī nepieciešama īpaša demokrātija, kas atbilst nacionālajām tradīcijām un specifikai, liecina Jurija Levadas vārdā nosauktā socioloģijas analītikas centra veiktās aptaujas rezultāti.
Attīstīt demokrātiju Krievijā, par paraugu ņemot Eiropu un ASV, piedāvāja 23% aptaujāto, 16% vēlētos, lai Krievijā ir tāda pati demokrātija, kāda, viņuprāt, valdīja Padomju Savienībā, bet 7% aptaujāto paziņoja, ka demokrātija Krievijā vispār nav vajadzīga.
Levadas centra dati liecina, ka kopš 2007. gada demokrātijas atbalstītāju īpatsvars Krievijas iedzīvotāju vidū ir samazinājies par 10%, bet piecu gadu laikā no 17 līdz 23% palielinājies demokrātiskas Krievijas pretinieku īpatsvars valsts sabiedrībā.
Katrs piektais aptaujātais jeb 20% nespēja atbildēt uz jautājumu, vai Krievijā nepieciešama demokrātija.
Pēdējo piecu gadu laikā nav samazinājies to valsts iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka šobrīd Krievijai par cilvēktiesību ievērošanu daudz svarīgāka ir kārtība. Tā uzskata 53% aptaujāto. Savukārt par sešiem procentiem līdz 42% aptaujāto pieaudzis to Krievijas iedzīvotāju īpatsvars, kas tomēr domā, ka cilvēktiesību ievērošana ir svarīgāka par kārtību valstī.
80% aptaujāto Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir pienākums rūpēties par saviem pilsoņiem, jo lielākā daļa šobrīd bez valsts gādības nespējot izdzīvot.
58% respondentu uzskata, ka pilsoņu labklājību nodrošina uzticami un reāli darbojošies likumi, bet 37% atzīst, ka pilsoņu labklājību veido tas, ka valsts vadībā ir tam cienīgi un atbilstoši cilvēki.