38% Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka visnaidīgākais noskaņojums pret viņu valsti ir ASV, bet 33% - ka Gruzijā. Latviju par Krievijai visnelabvēlīgāk noskaņoto valsti atzinis 21% Krievijas iedzīvotāju, Lietuvu - 17%, bet Igauniju - 16%.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Gruzija un ASV Krievijai visnedraudzīgāko valstu topa galvgalī apmainījušās vietām. Pērn līderpozīcijās ar 41% bija Gruzija, ASV ar 35% atstājot otrajā vietā.
Iedzīvotāju skaits, kas Baltijas valstis uzskata par naidīgi noskaņotām, salīdzinot ar pērnajiem datiem, ir sarucis. Latviju par naidīgi noskaņotu šogad uzskata par pieciem procentpunktiem mazāk nekā pērn, Lietuvu - par astoņiem un Igauniju - par septiņiem procentpunktiem mazāk nekā pērn.
Respondenti, atbildot uz jautājumu, kuras valstis viņi uzskata par Krievijas tuvākajiem draugiem un sabiedrotajiem, pirmajā vietā ierindojuši Baltkrieviju (46%), bet otrajā - Kazahstānu (31%). Tām seko Ķīna, Ukraina un Vācija. Uz tiešu sociologu jautājumu, "kā jūs kopumā izturaties pret ASV", vairāk nekā puse respondentu atbildējuši pozitīvi, bet vairāk nekā trešā daļa - negatīvi, liecina 45 Krievijas reģionu 130 apdzīvotās vietās veiktās aptaujas rezultāti.
Attieksme pret Eiropas Savienību Krievijas iedzīvotāju vidū ir vēl labvēlīgāka - 61% pret to izturas pozitīvi, bet 23% - negatīvi. Tomēr vislabvēlīgākā attieksme Krievijas iedzīvotājiem ir pret Baltkrieviju - šī valsts saņēmusi 85% pozitīvu vērtējumu un 7% negatīvu. Ukrainu pozitīvi vērtē 72% aptaujāto, bet 18% negatīvi.
Izsakoties par nākotnes attiecībām ar Ukrainu, 58% Krievijas respondentu norādījuši, ka abām valstīm ir jābūt "neatkarīgām, bet draudzīgām - ar atvērtām robežām, bez vīzām un muitas." 19% respondentu norādījuši, ka Maskavas un Kijevas attiecībām ir jābūt tādām pašām kā ar citām valstīm "ar slēgtām robežām, ar vīzām un muitu". Vēl 15% piekrituši apgalvojumam, ka Krievijai un Ukrainai vajadzētu apvienoties vienā valstī.
Teju trīs ceturtdaļas Krievijas iedzīvotāju (71% šogad, 76% pērn) izteikušies par labu attiecību nostiprināšanai ar rietumvalstīm. Savukārt 16% aicinājuši distancēties no rietumvalstīm.
No 64% pērn uz 52% šogad sarucis to Krievijas iedzīvotāju skaits, kas iestājas par Maskavas attiecību uzlabošanu ar musulmaņu pasauli. Savukārt no 21% uz 30% ir pieaudzis šādas politikas pretinieku skaits.