Pēc Bžezinska vārdiem, Ukrainas situācijā Putinam ir tikai trīs iespējamās tālākās darbības. "Skaidri saprotams, ka pareizais risinājums būtu atrast iespēju mierīgai līdzāspastāvēšanai, kas sevī iekļauj Krievijas agresijas pārtraukšanu pret Ukrainu. Krimas jautājums vēl nav atrisināts, bet tas ilgi kalpos kā atgādinājums, ka fanātisks šovinisms nav vislabākais pamats, uz kura pieņemt svarīgus lēmumus. Tāpēc arī Putina rīcība apdraud ne tikai Rietumus, bet galu galā arī Krieviju," viņš skaidro.
Kā uzskata Bžezinskis, vislabākais situācijas risinājums būtu Putina piekrišana, ka Ukraina turpina tuvināties Eiropas Savienībai (ES) apmaiņā pret garantijām, ka Ukraina neiestāsies NATO. To Krievija uzskata par draudu savai drošībai. Tāpat Krievijai vajag samierināties ar faktu, ka Ukraina nekļūs par Eirāzijas savienības valsti, un tā vietā mēģināt attīstīt ekonomiskās sadarbības iespējas pēc Ukrainas parakstītā brīvās tirdzniecības līguma ar ES.
Eksperts par iespējamiem uzskata vēl divus variantus. Viens variants ir, ka Krievija turpina finansēt Ukrainas austrumu prokrieviskos teroristus. Otrs variants ir tieša militāra intervence Ukrainas teritorijā. Bžezinskis apgalvo, ka šādas darbības izsauks Rietumu reakciju, kas pieņems papildu sankcijas. Otrā varianta gadījumā sankcijas būs smagākas un novedīs Krieviju izolācijā. "Pēdējā varianta gadījumā Krievija ne tikai panāks naidu no Ukrainas tautas puses, bet tāpat arī izstums Krieviju politiskā un ekonomiskā izolācijā, kura saskarsies ar aizvien lielāku iekšējas destabilizācijas risku," norādīja Bžezinskis.