Depardjē sev piedēvē krievu dvēseli un Ukrainu sauc par daļu no Krievijas

Abi runāja franču valodā, bet Depardjē izmantoja arī savu krievu valodas vārdu krājumu, sakot "da" un "spasibo".Depardjē stāstīja, ka krievu dvēseli var atrast gan izcilo krievu rakstnieku, piemēram, Fjodora Dostojevska darbos, gan Krievijas un Padomju Savienības vadoņos, piemēram, Ivanā Bargajā, Ļeņinā un Staļinā. Aktierim krievu dvēselē patīk absolūtā meklējumi, viņam tā šķiet kā svētceļnieks, kas iet savu ceļu. Kā norādīja aktieris, krievu dvēselē viņš iejuties, spēlējot Krievijas imperatora Nikolaja II ģimenei pietuvināto Grigoriju Rasputinu filmā Rasputins.Depardjē arīdzan pastāstīja, ka krievu dvēseli iepazīt viņam palīdzējis tieši Krievijas prezidents Vladimirs Putins, jo Padomju Savienības pastāvēšanas gados viņš nav bijis Krievijā.Tāpat aktieris izteicās, ka, viņaprāt, Krievijā netiek dots vārds jaunajiem filmu režisoriem un Depardjē cīnās par to, lai tas mainītos. Viņš par šo problēmu kino nozarē Krievijā esot runājis arī ar Putinu un Krievijas prezidentam pastāstījis, ka šajā valstī ir daudz jaunu, interesantu režisoru, kurus vajadzētu atbalstīt. Patlaban uzmanība tiekot pievērsta jau zināmajiem režisoriem.Abi aktieri preses konferencē runāja arī par kino divējādo dabu, norādot, ka kino vienlaikus ir gan māksla, gan industrija. Depardjē izteicās, ka attēli televīzijā ir kā meli, bet īstais kino - patiesība. Savukārt Ardāna viņu papildināja, paužot, ka kino industrija kļūst arvien spēcīgāka. Taču aktrise par to neuztraucas, jo māksla, pēc viņas teiktā, ir brīvība, par ko jācīnās. Ardānai patīk, ka ir arī tāds kino, kas pieder tikai kinomīļiem.Abi aktieri dalījās pieredzē, ka no kino vides ir savādi atgriezties uz teātra skatuves, bet Depardjē norādīja, ka teātra skatuve ir kā lauvu bedre, jo teātrī aktieri tiekot "iemesti" un viņiem pašiem jātiek galā, bet kino vidē par viņiem rūpējas vairāk.Kā ziņots, rīt, atklājot kinofestivālu Baltijas pērle, Ardāna un Depardjē Rīgas Kongresu namā viesosies ar izrādi Otrā mūzika.