"Galvenais jautājums ir, kā nepieļaut, ka enerģija tiek izmantota kā ierocis šajā pasaulē, kas kļūst ar vien savstarpēji atkarīgāka," norādīja Vācijas ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels, kurš šajās sarunās pārstāvēja Berlīni.
ASV, Kanāda, Japāna, Lielbritānija, Francija, Vācija un Itālija sarunas G7 formātā atsāka martā, kad no G8 valstu foruma tika izslēgta Krievija.
Sanāksmē Romā gan nekas neliecināja, ka rietumvalstis varētu vienoties par sankciju noteikšanu Krievijas enerģētikas sektoram.
Vislielākie iebildumi pret sankciju noteikšanu bijuši Itālijai un Vācijai, kam ir cieša sadarbība ar Krieviju enerģētikā un uzņēmējdarbībā. Tikmēr par sankciju noteikšanu aktīvi iestājušās ASV un Lielbritānija, kurām ir pašām savi gāzes resursi.
Sanāksmē Romā ministriem bija jāizstrādā ziņojums, kurš tiktu iesniegts turpmākām diskusijām G7 valstu samitā, kas 4. un 5.jūnijā notiks Briselē.
Šajā dokumentā, visticamāk, uzskaitīta virkne iespēju, kā mazināt Eiropas atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, tostarp enerģijas efektivitātes uzlabošana, slānekļa gāzes importēšana no Ziemeļamerikas un cauruļvadu izbūve no Kaspijas jūras.