Dienvidosetijas apvienošanās ar Ziemeļosetiju Krievijas sastāvā ir pirmdien Chinvali prezentētās Babilova priekšvēlēšanu programmas galvenais punkts.
Programmā "Osetīnu izrāviens. Vienotība, kārtība, attīstība" izklāstīts plāns nākamajiem desmit gadiem. Ar "vienotību" jāsaprot "nācijas vienotība un vienotība ar Krieviju", paskaidroja Babilovs. "Krievija ir mūsu galvenais sabiedrotais, un tikai ciešā sadarbībā ar Krieviju, mēs varam cerēt uz panākumiem," uzsvēra kandidāts.
Iepriekš krievu mediji ziņojuši, ka Maskava neesot apmierināta ar pašreizējo Dienvidosetijas prezidentu Eduardu Kokoiti un ka izlēmusi nepieļaut viņa protežētā kandidāta ievēlēšanu.
Tāpēc par Kremļa favorītu kļuvis pašreizējais Ārkārtas situāciju ministrs Babilovs, kuru ieteikuši Krievijas drošības dienesti un Reģionu attīstības ministrija, jau augustā vēstīja ietekmīgais laikraksts Kommersant.
Ar "kārtību" Babilovs, pirmkārt, saprot cīņu ar korupciju, jo Dienvisosetija esot nogurusi no Krievijas atvēlēto līdzekļu izlaupīšanas. Viņš piebilda, ka korumpētās amatpersonas jāsauc pie atbildības arī pēc Krievijas likumiem.
Savukārt Babilova programmā pieminētā "attīstība" paredz ilglaicīga plāna izstrādi dažādu nozaru atbalstam, galvenokārt veicinot lauksaimniecību, pārtikas rūpniecību un tūrismu. Kremļa atbalstītais politiķis īpaši uzsvēra tūristu piesaistīšanu no Krievijas.
Jau septembrī Osetīnu Tautas frontes "Krievija-Osetija" dibināšanas iniciatīvas grupa paziņoja, ka gatavojas pievienoties pašreizējā Krievijas premjerministra Vladimira putina izveidotajai Viskrievijas Tautas frontei, lai veicinātu pēc iespējas drīzāku Dienvidosetijas ieļaušanos Krievijā.
Par šī soļa iniciatoriem kļuva Vienotība un Dienvidosetijas Tautas partija. Tomēr gan Maskavā, gan Ziemeļosetijā oficiālā reakcija uz šo iniciatīvu bijusi vēsa.
Krievija Dienvidosetiju atzina par neatkarīgu valsti pēc 2008.gada augustā notikušā iebrukuma Gruzijā, taču Maskavas piemēram līdz šim sekojušas tikai tikai Nikaragva, Venecuēla un divas Klusā okeāna pundurvalstis - Nauru un Tuvalu.