Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Kremlis gatavo 9. maija triumfa un propagandas stundu

Pirms septiņdesmit gadiem viņi plecu pie pleca satrieca nacistu karaspēku, apturot Ādolfa Hitlera režīma plānus par pasaules kundzību. Taču 9. maijā viņi nebūs kopā Krievijas organizētajā uzvaras parādē Sarkanajā laukumā Maskavā. Kādreizējie sabiedrotie atteikušies piedalīties pasākumā, ko Kremlis gatavojas pārvērst savas politikas propagandas triumfa brīdī ar selektīvas vēstures atmiņas izrādīšanu un ieroču žvadzināšanu, kurā tikai statistu loma piešķirta kādreizējo kauju veterāniem, kuriem tagad ir pāri deviņdesmit gadiem, pirmdien lasāms avīzē Diena.

Ne britu, ne amerikāņu līderu 9. maijā Maskavā nebūs, nebūs arī Francijas prezidenta, Baltijas valstu prezidentu un daudzu citu pasaules demokrātisko valstu vadītāju. Nebūs arī šā kara kādreizējo PSRS pretinieku - Vācijas un Japānas - vadītāju. Kā atzīmē Sueddeutsche Zeitung, "viņi negrib skatīties, kā viņu acu priekšā demonstratīvi brauc tanki un pretgaisa aizsardzības sistēmas". Vācijas kanclere Angela Merkele Maskavā ieradīsies 10. maijā nolikt vainagu pie Nezināmā kareivja kapa. Vācijas valdības pārstāvis Stefans Zeiberts sacījis, ka "Ukrainā notiekošā dēļ Vācijas kancleres klātbūtne tradicionālajā militārajā parādē Sarkanajā laukumā nebūtu vietā".

Vieglāk uzskaitīt tos, uz kuru klātbūtni Kremlis liks uzsvaru: Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Ziemeļkorejas līderis Kims Čen Uns, Indijas, Vjetnamas, Mongolijas, Serbijas, Grieķijas līderi. Arī Čehijas prezidents Milošs Zemans, kurš intervijā Prāgas radio Frekvence 1 teicis: "Es tur braukšu, lai pateiktos par to, ka mūsu valstī mums nav jārunā vāciski un nav jāsauc Heil Hitler. Bez PSRS uzveikt Hitleru nebūtu iespējams. Padomju karavīri 1945. gadā atnāca uz Čehiju kā uzvarētāji, un jau tā gada rudenī viņi pameta mūsu valsti. Pēc parādes droši vien būs tradicionālā fotografēšanās. Un varbūt mums iedos paēst, tas arī viss. Centīšos stāvēt pēc iespējas tālāk no Kima Čen Una, jo, kā jau esmu paziņojis, roku viņam nespiedīšu."

Publicists Ivans Suhovs laikrakstā The Moscow Times vērš uzmanību uz to, ka Kremlis, jūtot, ka demokrātiskā pasaule negatavojas piedalīties tā iecerētajā pasākumā, tagad liek uzsvaru uz "iekšējo patēriņu". Visur tiek uzsvērta nevis sabiedroto uzvara Otrajā pasaules karā, bet gan PSRS triumfs Lielajā Tēvijas karā. "Krievi uzskata, ka 9. maijā atzīmē kaut ko pilnīgi atšķirīgu no tā, ko sabiedroto valstis 8. maijā, lai gan datumu atšķirība ir tikai tajā, ka Vācijas kapitulācijas brīdī laika joslu atšķirības dēļ Rietumeiropā bija 8., bet Maskavā jau 9. maijs. Krievi absolūti nošķir Lielo Tēvijas karu no Otrā pasaules kara, un ikviens, kurš rosina šo attieksmi mainīt, riskē tikt nodēvēts par vēstures viltotāju. Komentētājiem patīk norādīt uz ironiju, ka krieviem patīk runāt par lielo uzvaru pār nacistisko Vāciju, pašiem braucot dārgos vācu automobiļos. Taču īstenībā ironija ir vēl dziļāka: Krievijas sabiedrība izrāda lielu lepnumu par tās uzvaru pār nacionālsociālismu, taču pati savās izpausmēs pakāpeniski virzās uz fašismu."

Tiesa, paši Krievijas mediji par šo pasākumu straumi atklāti ironizē. Skandāls izcēlās par Krasnojarskā organizēto kūku konkursu, kas veltīts Uzvaras dienai. Konditori piedāvāja tortes, kas bija pieminekļa Māte Dzimtene, apdegušu karavīru vēstuļu, Sarkanā laukuma un kara tehnikas veidolā. Par uzvarētāju atzina trīsstāvīgu torti, ko rotāja kara laika fotogrāfijas un vainagoja glāze, no kuras var iedzert, pieminot kritušos.

Krasnojarskas novada Kanskas pilsētā sabiedrības sašutumu izraisīja milzīgs plakāts uz mājas sienas, kurā attēloti kinokomēdijas Kaukāza gūstekne varoņi, kas dzer alu uz fotogrāfijas Uzvaras karogs virs Reihstāga fona. Kinopersonāžu krūtežas bija izrotātas ar Georga lentītēm.

Iževskas Valsts tehniskajā universitātē notika body art konkurss, kurā studenti izkrāsoja ķermeņus ar 9. maija svinību plakātu sižetiem.

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 13.aprīļa, avīzē Diena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Merkele memuāros neko nenožēlo

Otrdien laisti klajā Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles memuāri "Freiheit: Erinnerungen 1954-2021" (Brīvība: Atmiņas 1954-2021), kas vienlaikus iznākuši 30 valodās.

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits