Tiesa atzina bijušo policistu Romānu Ušakovu par vainīgu valsts nodevībā par mēģinājumu nodot šifrētus Krievijas Iekšlietu ministrijas dokumentus CIP.
Prokurors Viktors Antipovs tiesā norādīja, ka bijušais policists no Krasnojarskas pieķerts nozieguma vietā, novietojot CIP pieprasītos dokumentus zem neīsta akmens.
Antipovs pavēstīja, ka izmeklētāji zem mākslīgā akmens atraduši 37 000 eiro skaidrā naudā un pateicības vēstuli no CIP.
Kopš 2014.gada sākuma Maskavā par valsts nodevību arestēti deviņi cilvēki, citējot tiesā dzirdēto, ziņoja Krievijas mediji.
Novērotāji šādu gadījumu skaita palielināšanos skaidro ar varasiestāžu vēršanos pret disidentiem.
"Tas ir pilnīgs absurds," aģentūrai AFP norādīja īpašo dienestu analītiķe Irina Borogana, piebilstot, ka visu šo lietu pret Ušakovu, visticamāk, sarīkojis Krievijas Federālais drošības dienests (FDD).
"Krasnojarskā nav nekā, kas varētu interesēt CIP," norādīja Borogana. Viņa uzskata, FDD, iespējams, pārtvēris kādu zvanu uz ASV vēstniecību, ko Antipovs veicis, un īstenojis smalki izstrādātu plānu, lai iegāztu bijušo policistu.
Tiesību aizstāvju grupas jau sen paudušas satraukumu par paplašinātajām "nodevības" un "spiegošanas" definīcijām, kas tika ieviestas likumos pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2012.gadā atgriezās Kremlī uz trešo pilnvaru termiņu.
Rezultātā par valsts nodevību un spiegošanu var tikt apsūdzēts ikviens, arī personas, kurām nav piekļuves valsts noslēpumiem.
Janvārī par spiegošanu Ukrainas labā tika arestēta septiņu bērnu māte, kura bija piezvanījusi uz Ukrainas vēstniecību un pastāstījusi par redzēto karavīru pārvietošanos. Sieviete no cietuma ir atbrīvota, bet viņai izvirzītās apsūdzības nav atceltas.
Borogana norādīja, ka kopš 2000.gada bijuši daudzi absurdi gadījumi, bet pēc Ukrainas konflikta sākšanās baiļu klimats saistībā ar spiegiem un spiegošanu ir kļuvis vēl izteiktāks.