Ukraina paziņojusi, ka nekad nepieņems Krievijas kontroli pār jebkuru tās teritoriju, un ir apņēmusies atgūt Krievijas sagrābtās zemes.
Krievija kopš 2014.gada ir anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. 2022.gadā tā anektēja arī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalus, lai gan pilnībā nekontrolē nevienu no šo apgabalu teritorijām.
"Lai panāktu ilgstošu mieru, jaunās teritoriālās realitātes (..) ir jāatzīst un jāformalizē saskaņā ar starptautiskajām tiesībām," paziņoja Lavrovs.
Ukraina prasa uguns pārtraukšanu pirms jebkādām sarunām par teritorijām, bet Krievija atteikusies apturēt uzbrukumus līdz miera līguma noslēgšanai.
Kijiva potenciālā miera risinājuma ietvaros arī pieprasa no Rietumiem drošības garantijas pret Krievijas agresiju nākotnē.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha norādīja, ka Krievija atbild uz ASV prezidenta Donalda Trampa centieniem panākt mieru Ukrainā ar dīvainiem ultimātiem. "Krievija nav mainījusi savus agresīvos mērķus un neizrāda gatavību jēgpilnām sarunām. Pienācis laiks Krievijas kara mašīnai piemērot jaunas, bargas sankcijas," paziņoja Sibiha.
Turcija, kas organizējusi trīs Krievijas un Ukrainas sarunu kārtas, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins piedāvājis iesaldēt frontes līnijas Hersonas un Zaporižjas apgabalos, ja Ukraina pilnībā atteiksies no Doneckas apgabala.
Krievija gandrīz pilnībā kontrolē Luhanskas apgabalu un kontrolē aptuveni 80% Doneckas apgabala, liecina Kara pētījumu institūta (ISW) rīcībā esošie dati. Krievija sagrābusi arī lielas teritorijas Hersonas un Zaporižjas apgabalos, bet Ukraina joprojām kontrolē šo apgabalu centrus.