Šis ir lielākais starptautiskais pasākums, ko diktatoram Vladimiram Putinam izdevies sarīkot kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā 20022.gada februārī.
Starp ietekmīgākajiem valstu līderiem, kas ieradīsies uz samitu, ir Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Indijas premjerministrs Narendra Modi un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Pēdējā brīdi savu vizīti Krievijā atcēlis Brazīlijas prezidents Luīss Ināsiu Lula da Silva, kas šobrīd vēl neskaidros apstākļos guvis galvas ievainojumu.
BRICS sākotnēji tika izveidota, lai veicinātu investīcijas, taču kopš tā laika tā pāraugusi ģeopolitiskā organizācijā. Tās sākotnējiem locekļiem - Brazīlijai, Krievijai, Indijai, Ķīnai un Dienvidāfrikai - pievienojušies Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte, Etiopija un Irāna.
Tajā pašā laikā BRICS šķeļ iekšējas pretrunas, ko izsauc, piemēram, Indijas un Ķīnas savstarpējās domstarpības.
Septembrī par nolūku pievienoties BRICS paziņoja arī Turcija, kas vienlaikus ir NATO dalībvalsts.
Starp galvenajiem jautājumiem, ko paredzēts apspriest samitā, kas ilgs līdz ceturtdienai, ir Putina ideja izveidot BRICS maksājumu sistēmu, kas būtu pretsvars starptautiskajai maksājumu sistēmai SWIFT, no kuras Krievijas bankas atslēgtas kopš 2022.gada.
Paredzēts pārrunāt arī situāciju Tuvajos Austrumos.
Otrdien Putinam paredzētas divpusējas tikšanās ar Modi un Sji, kā arī ar Dienvidāfrikas un Ēģiptes līderiem, bet trešdien - ar Erdoganu un Irānas prezidentu Masudu Pezeškiānu.
Uz Krieviju pirmo reizi kopš 2022.gada aprīļa dodas arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Viņam tikšanās ar diktatoru paredzēta ceturtdien.