46 gadus vecā Komļeva tika notiesāta saskaņā ar likumiem, kas aizliedz sadarbību ar Navaļnija organizācijām, pat ja tā notikusi pagātnē.
Komļeva brīvprātīgi sadarbojās ar Navaļnija vadīto Korupcijas apkarošanas fondu vēl pirms tam, kad tas 2021.gadā tika atzīts par ekstrēmistu organizāciju un aizliegts, ziņoja neatkarīgais medijs "Mediazona".
Viņa tika atzīta par vainīgu arī Krievijas armijas kritizēšanā, neatkarīgajā medijā "RusNews" atspoguļojot Krievijas iebrukumu Ukrainā un pret Krievijas valdību vērstos protestus.
Kremlis ir pastiprinājis desmitiem gadu īstenotās represijas pret neatkarīgajiem medijiem, pieņemot cenzūras likumus, kas praktiski aizliedz kritizēt armiju.
Rajona tiesa Ufas pilsētā "konstatēja, ka apsūdzētā piedalījusies ekstrēmistu kopienas darbībās" un "izplatījusi tīši nepatiesu informāciju par bruņoto spēku darbībām", teikts tiesas paziņojumā.
"Tiesa atzina apsūdzēto par vainīgu un piesprieda viņai 12 gadu cietumsodu," tiesa piebilda.
Žurnāliste neatzina savu vainu nevienā apsūdzībā.
Starptautiskā žurnālistu organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF) raksturoja Komļevas ieslodzīšanu kā "Kremļa veiktās neatkarīgo balsu apspiešanas simbolu" un paziņoja, ka "viņu vajag atbrīvot".
Komļeva ir diabēta slimniece, un viņai bija grūti saņemt ārstēšanu pirmstiesas apcietinājuma laikā, ziņoja "Mediazona".
Navaļnijs nomira 2024.gada februārī Arktikas cietumā, kur viņš izcieta 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmistu" organizācijas vadīšanu. Opozicionāra atbalstītāji uzskata, ka Navaļnijs nogalināts, un viņa nāvē vaino diktatoru Vladimiru Putinu.
Pēc Navaļnija nāves Krievijas varasiestādes pastiprināja kampaņu pret Kremļa kritiķa atbalstītājiem, līdzgaitniekiem un ģimeni.