Par ANO Drošības padomes pastāvīgo dalībvalstu Krievijas un Ķīnas izmantotajām veto tiesībām bija sašutušas Eiropas valstis, kuras bija ierosinājušas šo rezolūciju, un ASV.
Rezolūciju atbalstīja deviņas valstis, atturējās Dienvidāfrika, Indija, Brazīlija un Libāna, bet Krievija un Ķīna balsoja pret, ar savām veto tiesībām bloķējot rezolūcijas pieņemšanu.
Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins paziņoja, ka Eiropas valstu ierosinātā rezolūcija "balstās uz konfrontācijas filozofiju" un tajā izteiktie draudi par rīcību pret Sīriju ir "nepieņemami".
Lielbritānija, Francija, Vācija un Portugāle pagājušajā nedēļā ierosināja pieņemt šo rezolūciju, tās projektā atsakoties no prasībām nekavējoties noteikt sankcijas pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada valdību un draudot ar "mērķtiecīgiem pasākumiem" tikai gadījumā, ja Sīrijā netiks izbeigtas nāvējošās represijas pret protestētājiem.
Jaunās rezolūcijas ierosinātāji atteicās no tūlītēju sankciju pieprasīšanas, lai šo rezolūciju atbalstītu Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis Ķīna un Krievija, kuras ir pret šādām sankcijām.
Rezolūcijas projektā teikts, ka ANO Drošības padome "pieprasa nekavējoties izbeigt visu vardarbību" un "pauž apņēmību gadījumā, ja Sīrija nepildīs šo rezolūciju, pieņemt mērķtiecīgus pasākumus".
Krievija arī paziņoja, ka šajā rezolūcijas projektā tomēr nav izslēgta iespēja veikt ārēju militāru intervenci Sīrijā vai iejaukties tās iekšējās lietās.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Genadijs Gatilovs pirms tam raksturoja šo rezolūciju kā "nepieņemamu", jo tajā paredzētas sankcijas, bet nav aicinājuma Asada valdībai sākts sarunas ar opozīciju.
Krievija arī paziņoja, ka rezolūcijas projektā nav izslēgta iespēja veikt ārēju militāru intervenci Sīrijā vai iejaukties tās iekšējās lietās.
Ķīnas vēstnieks ANO Li Baoduns sacīja, ka Pekina ir pret "iejaukšanos [Sīrijas] iekšējās lietās", un piebilda, ka "sankcijas vai sankciju draudi nepalīdz atrisināt Sīrijas jautājumu", bet "var tālāk sarežģīt situāciju".
ASV vēstniece ANO Sjūzena Raisa aicināja Drošības padomi noteikt "stingras mērķtiecīgas sankcijas" un ieroču embargo pret Sīriju. "ASV ir sašutušas, ka šī [Drošības] padome nav vērsusies pret aktuālu morālu izaicinājumu un augošiem draudiem reģionālajam mieram un drošībai," sacīja Raisa.
Sīrijas kaimiņvalsts Turcijas premjers Redžeps Tajips Erdoans pauda atbalstu Eiropas valstu ierosinātajai rezolūcijai un sacīja, ka drīz paziņos par Turcijas sankcijām pret Sīriju.
Krievija bija ierosinājusi alternatīvu rezolūciju, kas nosoda gan Sīrijas varas iestāžu, gan opozīcijas vardarbību un aicina uz dialogu krīzes izbeigšanai. Eiropas valstis tomēr solīja, ka balsojums par šo rezolūciju netiks rīkots.
Krievija un Ķīna vairākus mēnešus neļāva ANO Drošības padomei nosodīt Sīrijas asiņainos uzbrukumus protestētājiem, līdz 3.augustā Drošības padome pieņēma pirmo paziņojumu par Sīrijas krīzi. Šajā paziņojumā Drošības padome aicināja Sīriju "pilnībā ievērot cilvēktiesības" un izbeigt vardarbību, kā arī saukt pie atbildības tās vaininiekus. Drošības padome arī izteica nožēlu par to, ka Sīrija nav īstenojusi solītās reformas, un aicināja Sīrijas valdību pildīt savas saistības.
Sīrijā kopš marta vidus notiek protesti, kuru dalībnieki pieprasa lielāku demokrātiju. Varas iestādēm vēršoties pret tiem, ir gājuši bojā vairāk nekā 2700 civiliedzīvotāju.