Nosodījumu Parīzes "tuvredzībai" pirmdien atklātā vēstulē pauda arī poļu intelektuāļi, kas situāciju ap Ukrainas krīzi salīdzina ar Hitlera nomierināšanas politiku pirms Otrā pasaules kara.
Francija 2011.gadā piekrita pārdot Krievijai par 1,2 miljardiem eiro divus modernus helikopteru bāzes kuģus. Pirmais no tiem būtu jāpiegādā oktobrī vai novembrī, otrs - 2015.gadā.
Tomēr Francijas prezidents Fransuā Olands nesenā intervijā laikrakstam Le Monde atzina - "ja radīsies papildu spriedze un ja nebūs iespējams rast izeju, mums par to būs jādomā".
Šos spriedumus Olands pauda vēl pirms Krievijas karaspēka regulāro daļu iebrukuma Ukrainas kontinentālajā daļā un Eiropas Savienības (ES) līderu svētdienas lēmuma noteikt Krievijai jaunas sankcijas.
Olands pats pirms ES samita sestdien žurnālistiem sacīja, ka, "ņemot vērā spriedzes eskalāciju, ir jāpieņem jauni lēmumi".
Vismaz oficiāli, šķiet, "jaunie lēmumi" neietekmēs Krievijas un Francijas darījumu.
Olands jūlijā sacīja, ka pirmais kuģis Krievijai tiks piegādāts, kā plānots, bet otrā kuģa piegāde būs "atkarīga no Krievijas attieksmes".
Ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss, arī jūlijā, sacīja: "Ir likums, ka līgumi, kas ir parakstīti un apmaksāti, ir jāgodā."
Tomēr līguma izpildes procesiem tuvu stāvošs informācijas avots atzīst - ir skaidrs, "tas, kas tagad notiek Ukrainā, nepadara pilnīgi neiespējamu, ka [Francijas politikā] varētu būt pārmaiņas".
"Viens no šādiem elementiem, kas varētu mainīt situāciju, ir grūti noliedzamā Krievijas karaspēka klātbūtne Ukrainā un, saistīti ar to, Eiropas lēmums pastiprināt sankcijas," norādīja avots.
Bijušais aizsardzības ministrs Ervē Morēns, kuram prezidenta Nikolā Sarkozī administrācijas laikā bija svarīga loma sākotnējās sarunās, pirmdien atzina - tas būtu "neizprotami", ja Francija Krievijai piegādātu karakuģus, ņemot vērā notikumus Ukrainā.
Olands būs "spiests pārskatīt lēmumu", neraugoties uz soda naudu, kas tam sekotu, norādīja Stratēģisko pētījumu fonda eksperts Fransuā Esbūrs.
Polijas inteliģences pārstāvji atklātā vēstulē pirmdien norāda uz paralēlēm starp Hitlera nomierināšanas politiku pirms Otrā pasaules kara un patlaban saistībā ar Ukrainas krīzi notiekošo Eiropā.
Viņi arī kritizē Francijas "tuvredzīgo" lēmumu - neatteikties no karakuģu Mistral pārdošanas Krievijai.
"Olands un viņa valdība grasās spert soli, kas būs kaitīgāks par Francijas pasivitāti 1939.gadā," teikts vēstulē, kuru cita starpā parakstījis arī Oskara balvu ieguvušais kinorežisors Andžejs Vajda un ieslodzījumu Aušvicē pārcietušais bijušais Polijas ārlietu ministrs Vladislavs Bartoševskis.
"Viņi Eiropā ir vienīgie, kas grib atbalstīt agresoru, pārdodot tam jaunus karakuģus Mistral," teikts vēstulē.
"Šāda savtīga un tuvredzīga Eiropas politika pret agresoru nekad nedrīkstētu atkārtoties. Tomēr Ukrainas bīstamā situācija atgādina 1939.gadu - agresīvā Krievija anektē Krimu, kas ir daļa no tās mazākā kaimiņa teritorijas."
""Tie, kas iesaistās "bizness kā parasti" politikā, riskē ar simtiem tūkstošu ukraiņu un krievu nāvi, simtiem tūkstošu bēgļu un ar jauniem Putina imperiālisma uzbrukumiem citām valstīm," teikts poļu intelektuāļu vēstulē.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Krievijas karaspēka regulārās daļas trešdien iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē. Piektdien krievu tanki jau bija pie Ukrainas Azovas jūras lielākās pilsētas Mariupoles.
Krievu tanki šobrīd piedalās kaujās pie Luhanskas, vēsta mediji.
Pēdējo divu mēnešu laikā karot uz Ukrainu nosūtīti 15 000 Krievijas karavīru un jau vismaz simts no viņiem karadarbībā zaudējuši dzīvību, pirmdien paziņoja Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.