"Krievijas kuģu iebraukšana Tartusā nav jāuzskata par kādu žestu uz notikumiem Sīrijā. Šis brauciens tika izplānots vēl 2010.gadā, kad nekādu notikumu tur nebija, tam aktīvi gatavojās, un nav nekādu iemeslu to atcelt vai atlikt," laikrakstam paskaidroja Jūras kara spēku Galvenā štāba pārstāvis.
Kuģu grupa brauciena gaitā plāno apmeklēt arī Libānas galvaspilsētu Beirūtu, Itālijas ostas pilsētu Dženovu un Kipru.
Admiral Kuzņecov decembra sākumā dosies ceļā no Barenca jūras, un sākumā to pavadīs tikai pretzemūdeņu kuģis Admiral Čabaņenko. Abi kuģi apbrauks Eiropu no rietumiem un caur Gibraltāra šaurumu nonāks Vidusjūrā, kur tiem pievienosies no Melnās jūras izbraukušais karakuģis Ladnij.
Admiral Kuzņecov bijis Tartusā arī agrāk - 1995. un 2007.gadā. Krievijas bāze Tartusā tiek izmantota kā kuģu tehniskās apkopes punkts, tur dežūrē apmēram 600 Krievijas Aizsardzības ministrijas militārie un civilie darbinieki, bet pašlaik tur nav neviena Krievijas kuģa.
Kuģis ar sākotnējo nosaukums Rīga tika uzbūvēts Nikolajevas Dienvidu kuģubūvētavā Ukrainā no 1982. līdz 1985.gadam. Būvniecība oficiāli sākās 1982.gada 1.septembrī, bet jau 1982.gada novembrī kuģis tika pārdēvēts par Leonid Brežņev. 1987.gada augustā kuģi pārdēvēja par Tbilisi, bet 1990.gada 4.oktobrī tas ieguva pašreizējo nosaukumu, kura pilnais variants ir Admiral Flota Sovetskogo Sojuza Kuzņecov, par godu PSRS flotes admirālim Nikolajam Kuzņecovam. Tas kļuva par aviācijas bāzeskuģi 1993.gadā.