Centrālās bankas direktoru padome oktobrī nolēma palielināt bāzes procentlikmi līdz 21%, kas ir augstākais līmenis kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā.
Gada inflācija Krievijā vairāk nekā divkārt pārsniedz valdības noteikto 4% mērķrādītāju, un Nabiuļļina brīdinājusi, ka inflācija šo līmeni varētu sasniegt vien 2026.gadā.
"Mēs esam norādījuši, ka centrālā banka pieļauj procentlikmes palielināšanas iespējamību," Maskavā notiekošā investīciju forumā sacīja Nabiuļļina. "Mums nepieciešams samazināt inflāciju, un tās samazināšanās vēl nav sākusies," viņa teica.
Analītiķi prognozē, ka decembra sanāksmē Krievijas centrālā banka bāzes procentlikmi varētu paaugstināt līdz 22% vai 23%.
Taču Nabiuļļina uzsvēra, ka procentlikmes palielināšana netiek garantēta, un viņa novēro pazīmes par kreditēšanas tempu palēnināšanos, kas varētu palīdzēt atdzesēt pārkarsušo Krievijas ekonomiku.
Nabiuļļina procentlikmes nodēvējusi par spēcīgu instrumentu cīņā pret inflāciju. Taču ekonomisti apgalvo, ka, tā kā inflāciju veicina rekordlielie valsts izdevumi Ukrainas kara finansēšanai, augstākas aizņemšanās izmaksas cenu kāpuma ierobežošanu ietekmē mazāk nekā tirgus ekonomikā.
Turpinot karu Ukrainā, Maskava jau ir palielinājusi militāros izdevumus līdz līmenim, kāds nav pieredzēts kopš Padomju Savienības laikiem, lielos apjomos ražojot raķetes un bezpilota lidaparātus un maksājot lielas algas simtiem tūkstošu frontes karavīru.