Pirmdien vairākas ievērojamākās Krievijas NVO paziņoja, ka negrasās pakļauties šim likumam, bet citas savukārt solīja tam pretoties un apstrīdēt to tiesā. "Mēs nereģistrēsimies kā ārvalstu aģenti, tā būtu nepatiesa informācija, jo mēs neesam ārvalstu aģenti," apliecināja Maskavas Helsinku grupas līdere Ludmila Aleksejeva. "Es nezinu nevienu tiesību aizstāvju organizāciju, kas grasās reģistrēties kā ārvalstu aģents." "Viņi vēlas mūs iznīcināt, taču mēs gatavojamies izdzīvot," ziņu aģentūrai AFP pastāstīja 85 gadus vecā aktīviste.
Savukārt organizācijas Memoriāls vadītājs Arsēnijs Roginskis atklāja, ka viņa vadītā organizācija jauno likumu apstrīdēs tiesā. "Nevalstiskās organizācijas vēl neuzsāk īpašu protestu kampaņu, taču mēs esam cieši pārliecināti, ka šis likums nevar funkcionēt, jo tas ir pretlikumīgs un amorāls," norādīja Roginskis. "Mēs savu nostāju aizstāvēsim visos tiesu sistēmas līmeņos."
Arī organizācija Maskavas centrs cietumu reformai, kas ir lielākā Krievijas ieslodzīto tiesību aizstāvju organizācija un kura saņem finansējumu no ārvalstīm, solīja nepakļauties likumam, vienlaikus gan atzīstot, ka tai nav naudas, par ko samaksāt bargo sodanaudu. "Tas ir absurdi," norādīja organizācijas vadītāja vietniece Natālija Dzjadko. "Šis likums jau pusgadu karājas virs mūsu galvām, taču mums joprojām ir grūti noticēt, ka tas pastāv. Mēs neiesaistīsimies šajā idiotismā."
Likumā paredzēts, ka ar politiku saistītajām NVO, kas finansējumu iegūst no ārvalstīm, pirms finansējuma saņemšanas būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "pilda ārvalstu aģenta funkcijas". Pārkāpumu gadījumā organizācijām draudēs miljonu rubļu (17 600 latu) liels naudassods vai pat cietumsods.
Kritiķi norādījuši, ka viena no terminā "ārvalstu aģents" ietvertajām nozīmēm ir spiegošana kādas ārzemju valdības labā un reģistrēšanās "ārvalstu aģenta" statusā kaitēs cilvēktiesību un dabas aizsardzības organizāciju tēlam.