Krievijas un ES līderi strīdas par cilvēktiesībām

M.Barrozo un Krievijas premjeru Vladimiru Putinu. Ž.M.Barrozo pauda satraukumu par cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu slepkavībām, kas pēdējā laikā notikušas Krievijā. V.Putins uz šo aizrādījumu reaģēja ar acīmredzamu nepatiku. Viņš paziņoja, ka arī ES valstīs ne vienmēr tiek ievērotas cilvēktiesības. Krievijas premjers kārtējo reizi izmantoja izdevību, lai pažēlotos par krievu minoritātes stāvokli Baltijas valstīs. "Mēs esam neapmierināti ar to, kā tiek risināta krievvalodīgo mazākuma problēma Baltijas valstīs," teica V.Putins. Viņš piebilda, ka ES valstīs dažkārt tiek pārkāptas arī imigrantu un ieslodzīto cilvēktiesības. V.Putins uzsvēra, ka Krievija vēlas, lai pret to izturētos kā pret līdztiesīgu partneri. "Visiem jābūt vienādiem noteikumiem jābūt," teica V.Putins. ES amatpersonas piekrita, ka Krievija un ES varētu sadarboties daudzos svarīgos jautājumos, piemēram, ekonomikas krīzes risināšanā, enerģētikā un cīņā pret globālo sasilšanu. "Mēs visi esam vienā laivā. Bez aktīvas globālās sadarbības mēs nevarēsim risināt pasaules krīzes negatīvās sekas," atzina Ž.M.Barrozo. Maskavā viņš ieradās kopā ar deviņiem citiem komisāriem, kuru vidū bija arī enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Krievijas un ES attiecības gada sākumā aptumšoja kārtējais gāzes karš starp Krieviju un Ukrainu, kura dēļ tika apturēta gāzes piegāde vairākām ES valstīm. Ziemas vidū simtiem tūkstošu cilvēku palika bez apkures. Krievijas gāzes tranzīts caur Ukrainu vēlāk tika atjaunots, tomēr ES amatpersonas ir satrauktas par šādu incidentu atkārtošanos nākotnē. "Tagad ir svarīgi radīt apstākļus, lai šādas krīzes vairs neatkārtotos," uzsvēra Ž.M.Barrozo. Viņš atzinīgi izteicās par Krievijas un ES "pozitīvo savstarpējo atkarību" enerģētikas jomā. "Šī pozitīvā savstarpējā atkarība ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, jo mums nākas rēķināties ar ļoti nopietnu pasaules finanšu krīzi," teica Ž.M.Barrozo. Tomēr, pēc daudzu enerģētikas ekspertu domām, ES valstis ir pārāk atkarīgas no Krievijas energoresursiem. Krievija vēlas palielināt šo atkarību, tādēļ V.Putins sarunu laikā atkārtoti izteica atbalstu gāzes cauruļvadu Ziemeļu straume un Dienvidu straume būvēšanai. Ziemeļu straumes (Nord Stream) cauruļvadu paredzēts uzbūvēt Baltijas jūrā, lai Krievijas gāzi piegādātu Vācijai. Baltijas valstis un Polija izteikušas satraukumu par šo projektu, jo raizējas, ka tas kaitēs šo valstu ekonomikai un ekoloģijai.