Nacionālistu grupējumi Krievijā tic, ka notiek partizānu karš

"Jaunieši vairs nepulcējas ap saviem līderiem. Ir daudzi mazāki grupējumi, kuri sevi neafišē. Iesaistīti tūkstošiem cilvēku. Viņi tic, ka notiek partizānu karš ne tikai pret imigrantiem, bet arī pret varasiestādēm," spriež pētnieks Aleksandrs Verhovskis, iepazīstinot ar ziņojumu par ksenofobiju un rasismu Krievijā. "Ja vēl pirms dažiem gadiem bija relatīvi viegli pret viņiem cīnīties, tagad viņus atrast kļuvis daudz grūtāk.""Ir notikušas izmaiņas, kam var būt sekas nākotnē, - radikālajiem nacionālistiem pievienojušies futbola līdzjutēji," stāsta Verhovskis. "Agrāk viņi piederēja pie divām dažādām vidēm, kas viena otrai neuzticējās."Kā LETA jau ziņoja, pērn decembrī Maskavā Manēžas laukumā demonstrācija, kas sākotnēji bija iecerēta kā protests pret to, kā milicija veic futbola komandas "Spartak" fana nošaušanas izmeklēšanu, drīz vien pārauga nekārtībās, kad jaunieši, tērpušies melnās jakās un pār galvām pārvilkuši kapuces, sāka izsaukt rasistiskus saukļus, bet miličus apmētāt ar ledus gabaliem un pudelēm.Premjerministrs Vladimirs Putins solījis "asi reaģēt" uz vardarbību, taču analītiķi uzskata, ka Kremlis apzināti gadiem ilgi pievēris acis uz nacionālistiem un decembrī notikušie nemieri pierāda, ka varasiestādes pilnībā nekontrolē situāciju."Stāvoklis ir slikts, viss nonācis pārāk tālu, un nav skaidrs, kā no tā izkļūt," domā Verhovskis.Pērn neonacisti Krievijā noslepkavoja 37 cilvēkus, bet vēl 382 ievainoja, liecina SOVA apkopotie dati. Salīdzinājumam - 2009.gadā labējie radikāļi vainojami 84 cilvēku nāvē, bet vēl 84 cilvēki cieta rasistiskos uzbrukumos.