Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

papildināts (20:37) - ES spriedīs par jaunām sankcijām pret Krieviju; Ukrainā atjaunos obligāto militāro dienestu

Krievijas karaspēka iebrukums Ukrainā ir noticis un tas turpinās vairākos virzienos, trešdien vakarā telekanāla Espreso.TV ēterā paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra Arsēnija Avakova padomnieks Zorjans Škirjaks, kamēr Krievijas puse šos apgalvojumus ceturtdien noliegusi."Jānorāda, ka ir noticis Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilna apjoma iebrukums Ukrainas teritorijā. Tas notiek vairākos virzienos. Un šodien ar savām darbībām Krievijas ģenerālštābs cenšas sašķelt pretterorisma operācijas karavīru spēkus, lai Donbasā pakļautu savai kontrolei apdzīvotas vietas," sacīja amatpersona.

Tikmēr Kijeva ceturtdien paziņojusi, ka tuvāko mēnešu laikā atjaunos obligāto karadienestu.

"Nacionālās aizsardzības un drošības padome nolēmusi atsākt iesaukšanu militārajā dienestā," noslēdzoties prezidenta vadītai ārkārtas sēdei, paziņoja padomes sekretāra vietnieks Mihails Kovaļs.

Savukārt Eiropas Savienība (ES) sestdien samitā apsvērs sankciju pastiprināšanu pret Krieviju, ceturtdien paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

"Mēs vienmēr sacījām, ka tālāka situācijas saasināšanās Ukrainā nozīmētu, ka mums jārunā par tālākām sankcijām," preses konferencē Berlīnē norādīja Merkele. Viņa atkārtoti uzsvēra, ka Berlīne vēlas konflikta diplomātisku risinājumu, bet atzina, ka Austrumukrainā veidojas sarežģīta situācija.

Ukrainas austrumos Doņeckas apgabala Novoazovskas pilsētu ieņēmis Krievijas karaspēks, trešdien vakarā Ukrainas Piektā kanāla ēterā paziņoja Ukrainas armijas bataljona Dņepra-1 5.īpašās rotas Doņecka komandieris Volodimirs Šilovs.

Arī laikraksta The New York Times korespondents Novoazovskā Endrū Kreimers ziņo, ka Ukrainā iebrucis Krievijas karaspēks.

To apstiprinājusi arī kāda augsta ranga NATO amatpersona, norādot, ka Krievijas karavīru skaits Ukrainā "krietni pārsniedzis tūkstoti".

Amatpersona, ka vēlējās palikt anonīma, piebilda, ka Krievijas regulārās armijas karavīri atbalstot krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bandas, cīnoties kopā ar tām un to rindās.

Amatpersona piebilda, ka uz Ukrainas austrumiem sūtītā Krievijas bruņojuma apjoms esot palielinājies gan "kvantitatīvi, gan kvalitatīvi".




Savukārt Krievijas pārstāvis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) Andrejs Keļins noliedzis, ka Krievija iebrukusi Ukrainā, paziņodams, ka tur neesot "nedz Krievijas karavīru, nedz tehnikas".

Ukrainas vēstnieks EDSO Ihors Prokopčuks pirms tam paziņoja, ka Krievija veikusi tiešu iebrukumu Ukrainā, norādot, ka Kijeva šos notikumus uzskata par aktīvu agresiju pret Ukrainu.

Savukārt Keļins apgalvojis, ka šī informācija neesot patiesa.

Arī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš paudis nosodījumu Krievijas agresijai Ukrainā, pausts Rīgas pils twitter kontā.

"Krievijas agresija Ukrainā ir nosodāma. Tādēļ gaidāmā NATO samita lēmumi būs izšķirīgi nozīmīgi," tur teikts.

Patlaban notiek sīvas kaujas Ilovajskas apkaimē, Doņeckas apgabalā, kā arī Luhanskas rajonā. Ukrainas armija cenšas noslēgt aplenkuma loku ap Doņecku, kas ir kļuvusi par teroristu placdarmu.

Ukraina pirmdien paziņoja, ka tā valsts austrumos sagūstījusi desmit Krievijas Bruņoto spēku karavīrus. Avots Krievijas Aizsardzības ministrijā vēlāk paskaidroja, ka desantnieki "nejauši" iemaldījušies Ukrainas teritorijā.

Vairāki Krievijas opozīcijas mediji ziņojuši par Pleskavas apgabalā slepus sarīkotām divu desantnieku bērēm, minot, ka viņi nogalināti kaujās Ukrainas austrumos.

Krievijas Karavīru māšu komiteja trešdien paziņoja, ka atbilstoši tās datiem Ukrainā dzīvību zaudējuši un ievainoti aptuveni 400 Krievijas karavīru. Pamatā tie ir karavīri, kas dienējuši Ziemeļkaukāzā - Čečenijā un Ziemeļosetijā - dislocētajās karaspēka daļās.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.

Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem". Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

(pievienota 3. līdz 6.rindkopas par obligātā militārā dienesta atjaunošanu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits