Pēc alianses lēmuma pastiprināt savu klātbūtni Eiropas austrumos Putins brīdināja Briseli un Vašingtonu nekrist "histērijā", ja Krievija izšķirsies par pretdarbību.
"Krīzi Ukrainā, kuru faktiski provocēja un radīja daži mūsu rietumu partneri, tagad izmanto, lai atdzīvinātu šo militāro bloku," Putins norādīja valdības sēdē.
Ieturot Aukstā kara retoriku, viņš brīdināja ministrus un izlūkdienestu vadību par jaunajiem draudiem Krievijai, tostarp par NATO klātbūtnes stiprināšanu Austrumeiropā un ASV pretraķešu aizsardzības programmu.
"Rodas daudz jaunu draudu. Kā jau zināt, nesen tika pieņemts lēmums pastiprināt NATO spēkus Austrumeiropā," Putins skaidroja, apspriežot aizsardzībai veltīto finansējumu.
Putins norādīja, ka Krievija būs spiesta uz pretdarbību, jo tai jāgarantē pilnīga savas valsts drošība.
Viņš uzstāja, ka Krievija darbosies tikai, reaģējot uz Rietumu rīcību, un izteica cerību, ka šī stratēģija neizraisīs "histēriju".
Tiek plānots uzlabot aviācijas bruņojumu un turpināt kosmosa aizsardzības sistēmas izveidi.
Tomēr Putins piebilda, ka tiks izmantoti līdzekļi, kurus Krievija var atļauties, un noraidīja bruņošanās sacensības atsākšanos.
Piektdien NATO izlēma izveidot straujas reaģēšanas vienību, kas varētu stāties pretī Putina ekspansijas draudiem.
Kijeva augustā izziņoja par saviem plāniem atsākt sarunas par pievienošanos NATO, atsākot procesu, kuru 2010.gadā apturēja prokrieviskais prezidents Viktors Janukovičs.
NATO nav noraidījusi Ukrainas iestāšanos, ja tā spēs izpildīt nepieciešamos nosacījumus.