Krievijai ir salīdzinoši mazs budžeta deficīts un valsts parāds, un to nav skārusi parādsaistību krīze, kas smagi piemeklējusi dažas Eiropas valstis, tomēr Maskavu satrauc eirozonas augošo problēmu ietekme uz Krievijas ekonomiku.
Maskava cenšas celt savu vērtību SVF acīs un ir paziņojusi, ka ir gatava ar fonda starpniecību piedalīties Eiropas Savienības (ES) aizdevumu programmā.
"Es ticu, ka mēs apspriedīsim nopietnas problēmas, ar ko saskaras pasaules ekonomika un sevišķi eirozona," laikrakstam Kommersant pirmdien publicētā intervijā paziņoja Lagarda. "Es domāju, ka mūsu diskusijā skarsim arī veidu, kādā šie notikumi ietekmē Krievijas ekonomiskās attīstības izredzes, kā arī ekonomiskās politikas prioritātes," viņa piebilda.
Pirms sarunām arī Kremlis apstiprināja, ka tajās tiks apspriesta eirozonas krīze, kā arī "tālākie soļi, lai reformētu pasaules finanšu sistēmu".
Pēc Krievijas apmeklējuma Lagarda dosies uz Ķīnu un Japānu. Visas trīs valstis ir izrādījušas interesi par finansiālas palīdzības sniegšanu Eiropai pie striktas SVF uzraudzības.
Maskava jau ir paziņojusi, ka Krievijas palīdzība, par ko pašreiz notiek vienošanās ar SVF, nepārsniegs desmit miljardus ASV dolāru (aptuveni piecus miljardus latu).