Mūža ieslodzījums tā dēvētajā Ergenekon lietā, kurā uz apsūdzēto sola atrodas kopumā 275 cilvēki, piespriests vēl vairākiem apsūdzētajiem, bet vairāk nekā 20 cilvēkiem piespriesti dažāda ilguma cietumsodi. 21 apsūdzētais attaisnots, bet spriedumu nolasīšana vēl turpinās, jo tie tiek nolasīti katram apsūdzētajam individuāli, norāda Reuters.
Tā dēvētā Ergenekon prāva izvērtusies cīņā starp premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana valdību un Turcijas sekulāri noskaņotajām aprindām un sašķēlusi Turcijas sabiedrību. Pirms sākās spriedumu pasludināšana, policijai nācās izmantot asaru gāzi, lai izklīdinātu protestētājus, kuri pār laukiem mēģināja sasniegt Silivri cietumu, kas atrodas uz rietumiem no Stambulas.
Kā apgalvo apsūdzība, sekulāri noskaņotais grupējums Ergenekon plānojis atentātus un sprādzienus, lai šādi valstī izraisītu haosu un dotu iemeslu iejaukties armijai, kas gāztu partijas Taisnīgums un attīstība (AKP) veidoto valdību. Šajā lietā aizdomās turētajiem tika izvirzīti vairāki desmiti apsūdzību, tostarp par dalību "teroristiskā organizācijā", par dedzināšanām, nelikumīgu ieroču glabāšanu un par musināšanu uz bruņotu sacelšanos. Bez dienestā esošām un atvaļinātām militārpersonām uz apsūdzēto sola nonāca arī juristi, akadēmisko aprindu pārstāvji un žurnālisti.
2455 lapaspuses garajā apsūdzības rakstā grupējums Ergenekon tiek vainots politiskajā vardarbībā un virknē uzbrukumu, kas pastrādāti vairāku desmitgažu laikā. To starpā ir apšaude Turcijas augstākajā administratīvajā tiesā 2006.gadā, kuras laikā tika nogalināts tiesnesis, un tajā pašā gadā notikušais uzbrukums opozīcijas laikraksta Cumhuriyet redakcijai.
Sākotnēji izmeklēšanu Ergenekon lietā, kas tika sākta 2007.gadā, gan pašā Turcijā, gan ārvalstīs uztvēra kā panākumu cīņā pret tā saukto dziļo valsti. Šo terminu Turcijā lieto, lai aprakstītu amatpersonas, kuras rīkojas ārpus likuma, bieži vien sadarbībā ar noziedzīgo pasauli, tādējādi, viņuprāt, aizsargājot Turcijas patiesās intereses. Taču tagad pret izmeklēšanu tiek vērsta arvien skaļāka kritika, īpaši sekulāri noskaņotajām aprindām apgalvojot, ka patiesais varasiestāžu mērķis ir iebaidīt AKP oponentus.
AKP, kas izveidota uz šobrīd aizliegtās islāmistu partijas bāzes, uzstāj, ka armijai, kas līdz šim baudījusi lielu politisko ietekmi un pēdējo 50 gadu laikā ir gāzusi četras civilās valdības, jāpārstāj iejaukšanās politikā. Savukārt AKP pretinieki apgalvo, ka valdība, izmantojot demokratizācijas aizsegu, cenšas diskreditēt armiju, kas tiek uzskatīta par galveno sekulārās valsts iekārtas garantu. Tādējādi, uzskata valdības kritiķi, AKP mēģina īstenot savu slepeno islāmistu programmu. Viņi arī norāda, ka tiesa tikusi pakļauta politiskam spiedienam.
"Šī ir Erdogana tiesa, tas ir teātris," sarunā ar Reuters norādīja parlamenta deputāts Umuts Orans, kurš pārstāv opozīcijā esošo Republikānisko Tautas partiju (CHP). "21.gadsimtā valstij, kas vēlas kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, šādai acīmredzami politiskai prāvai nav nekāda tiesiska pamata." Erdogans gan ir noliedzis iejaukšanos tiesas darbā un uzsvēris, ka tiesa esot neatkarīga. Tomēr viņš kritizējis prokuratūras darbu un paudis neapmierinātību ar prāvas ilgumu un apsūdzēto ilgo atrašanos apcietinājumā.
Policija ir bloķējusi ceļus, kas ved uz Silivri, un vairāki simti apsūdzēto atbalstītāju mēģināja tiesas vietu sasniegt, šķērsojot atklātus laukus, taču tur tos sagaidīja policistu un žandarmu ķēdes. "Nāks diena, kad AKP nāksies maksāt," skandēja daļa protestētāju.
Ergenekon lieta ir tikai viena no pēdējā laika prāvām, kuras tiek uzskatītas par arēnu cīņai starp islāmistu valdību un armijas virsniecības aprindām. Piemēram, tā dēvētajā operācijas Veseris lietā pagājušā gada septembrī tika notiesātas vairāk nekā 300 aktīvā dienestā esošas un atvaļinātas militārpersonas, tostarp trīs ģenerāļiem piespriežot mūža ieslodzījumu, kas gan tūlīt tika aizstāts ar divdesmit gadus ilgu cietumsodu.