Parlaments rezolūciju pieņēmis ar ievērojamu balsu vairākumu un tajā kā solis pareizajā virzienā raksturoti prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana un citu amatpersonu izteikumi, "izsakot līdzjūtības un atzīstot zvērības pret Osmaņu impērijas armēņiem".
Rezolūcijā Turcija tiek mudināta iet tālāk un izmantot gadadienu "armēņu genocīda atzīšanai un tādējādi pavērt ceļu patiesai izlīgšanai starp turku un armēņu tautām".
EP arī aicina Turciju atvērt arhīvus un tikt skaidrībā ar savu pagātni, kā arī mudina Armēniju un Turciju izmantot veiksmīgas Eiropas tautu izlīgšanas piemērus.
EP jau 1987.gadā armēņu slaktiņu Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados raksturoja kā genocīdu. Arī vairākas Eiropas Savienības valstis armēņu slaktiņu atzinušas par genocīdu, tomēr dažas atturējušās spert šādu soli, baidoties sabojāt attiecības ar Turciju.
1915.gada 24.aprīlī Osmaņu impērijas valdība apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Atbilstoši armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu.
Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.
Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Armēnija.
Armēņu slepkavības par genocīdu atzinušas aptuveni 20 valstis, arī Francija un Krievija.