Irāka un citas reģiona valstis, kurās dzīvo liels skaits kurdu, brīdinājušas, ka spers pretsoļus, ja referendums notiks. Arī ANO paudusi bažas par Irākas kurdu plebiscītu, jo tas varot vēl vairāk destabilizēt reģionu, kur norisinās cīņa pret džihādistu grupējumu Islāma valsts (IV).
Irākas autonomā Kurdistānas reģiona valdība jūnijā vienojās rīkot konsultatīvu balsojumu par neatkarību. 15. septembrī referendumu atbalstīja arī reģiona parlaments, lai gan liela daļa likumdevēju boikotēja balsojumu. "Mēs to esam gaidījuši vairāk nekā simts gadu," pēc balsojuma sacīja Omeds Košnavs no Kurdistānas Demokrātiskās partijas.
Pārsvarā kurdu apdzīvotais reģions Irākas ziemeļaustrumos ieguva autonomiju 1991. gadā pēc Līča kara. Pirms tam Irākas kurdi daudzus gadus bija cietuši no diktatora Sadama Huseina represijām. Tiek lēsts, ka astoņdesmitajos gados Huseina režīms nogalināja vismaz 50 tūkstošus kurdu.
Pēc autonomijas iegūšanas kurdi izveidoja savu likumdevēju, izpildvaru un bruņotos spēkus. Kurdistānas valdības rīcībā arī nonāca 17% no Irākas naftas peļņas. Kopš 2003. gada, kad notika ASV vadīto koalīcijas spēku iebrukums Irākā, kurdu spēki ir ievērojami paplašinājuši viņu kontrolē esošo teritoriju, nostiprinot savu klātbūtni apvidos, kur ir lielas naftas rezerves, piemēram, Kirkūkas provincē.
Neatkarības referendumu paredzēts aizvadīt ne tikai Kurdistānā ietilpstošajās Dahūkas, Erbīlas un Suleimānijas provincēs, bet arī teritorijās ārpus autonomā reģiona administratīvajām robežām – Kirkūkā, Mehmūrā, Hānekīnā un Sindžārā, kur kurdi nav vairākumā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 25.septembra, numurā!
to MM