ASV prezidents Donalds Tramps 6.oktobrī paziņoja, ka apmēram 1000 amerikāņu karavīru tiek izvesti no Sīrijas ziemeļaustrrumiem, kur tie uzturēja saspīlētu mieru starp Turciju un Sīrijas kurdu kaujiniekiem.
Trampa lēmums deva iespēju Turcijai veikt iebrukumu, kas bija vērsts pret kurdu partizāniem, kuri bija vadījuši cīņu pret Islāma valsti un kontrolēja cietumus, kuros bija ieslodzīti sagūstītie šī grupējuma dalībnieki.
Tramps vēlāk paziņoja, ka daļa ASV spēku paliks Sīrijā, lai apsargātu naftas atradnes.
"Islāma valsts izmantoja Turcijas iebrukumu un sekojošo ASV karavīru skaita samazināšanu [Sīrijā], lai atjaunotu savas spējas un resursus Sīrijā un stiprinātu savu spēju plānot uzbrukumus ārvalstīs," ziņojumā konstatēja Aizsardzības ministrijas Ģenerālinspektora birojs.
Šis birojs, kas ir neatkarīga izmeklēšanas institūcija, piebilda, ka ''Islāma valstij, domājams, būs ''laiks un telpa", lai uzbruktu Rietumiem un sniegtu atbalstu saviem 19 globālajiem atzariem un tīkliem". Tas atsaucās uz informāciju, kuru sniegusi Aizsardzības izlūkošanas aģentūra (DIA).
Ilgtermiņā šis grupējums "varbūt mēģinās atgūt kontroli pār dažiem Sīrijas iedzīvotāju centriem un paplašināt savu globālo klātbūtni", piebilda ģenerālinspektors, atsaucoties uz DIA.
DIA arī uzskata, ka Islāma valsts līdera Abu Bakra al Bagdadi nāve "domājams, maz ietekmēs Islāma valsts spēju atjaunoties", teikts ziņojumā.
Pipars