Viņiem izvirzītas apsūdzības par demonstrāciju regulējošo likumu pārkāpšanu, postījumu nodarīšanu lūgšanu vietām, noziedznieku aizsargāšanu, valsts ierēdņu ievainošanu, sabiedriskā transporta līdzekļu nolaupīšanu un citiem likumpārkāpumiem.
No kurām valstīm nāk apsūdzētie ārvalstu pilsoņi, nav zināms.
Tiesas prāvas pret protestētājiem notiek arī vairākās citās pilsētās.
Trīs nedēļas ilgajos protestos pret Erdogana valdību dzīvību zaudēja vismaz seši cilvēki un aptuveni 8000 tika ievainoti.
Protesti sākās kā miermīlīgas demonstrācijas pret koku izciršanu Stambulas Gezi parkā. Bet, kad policija maija beigās izšķīrās pielietot spēku, lai demonstrantus izklīdinātu, lokālie protesti pārauga valsts mēroga kustībā, kas izvērtās par lielāko izaicinājumu Erdogana valdībai, ar kādu tai jebkad nācies saskarties.
Pagājušajā nedēļā Ankaras tiesa atteicās iztiesāt lietu, kurā policists apsūdzēts 26 gadus veca protestētāja nogalināšanā demonstrāciju laikā. Tiesa savu lēmumu pamatoja ar upura tuvinieku bažām par tiesas neobjektivitāti. Gaidāms, ka tagad lieta tiks nodota iztiesāšanai augstākā tiesu instancē.
Erdogana valdība izpelnījusies asu kritiku par miermīlīgo demonstrāciju apspiešanu.
Pagājušajā mēnesī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks brīdināja, ka Turcijas policijas izturēšanās pret nevardarbīgajiem demonstrantiem jūnijā notikušo protestu laikā var atstāt "stindzinošu ietekmi" uz pilsoniskajām brīvībām kopumā.
Komisārs pauda lielu satraukumu par to, ka tiesiskā vajāšana, sodanaudas un profesionālie ierobežojumi tiek vērsti pret ārstiem, juristiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem, studentiem, arodbiedrību aktīvistiem un žurnālistiem, kas piedalījušies miermīlīgajās demonstrācijās.
Nākamā gada martā Turcijā gaidāmas pašvaldību vēlēšanas, kas būs pārbaudījums Erdogana Taisnīguma un attīstības partijai (AKP), kura uzvarējusi trīs pēdējās parlamenta vēlēšanās pēc kārtas un 2011.gadā ieguva gandrīz pusi no visām nodotajām balsīm.