Viņaprāt, „pienāks diena, kad mūs lūgsies lai iestājamies ES”, bet Turcija „šīs dienas beigās” pati izlems, vai grib viņa to vēlas vai nē. Pēc Z. Čaglajana vāŗdiem, ņemot vērā šā brīža situāciju nav saprotams, vai tobrīd maz vispār pastāvēs ES un eiro.
Z. Čaglajans paziņoja, ka Turcija aizvadītajos desmit gados ir pazeminājusi valsts ārējo parādu no 73 līdz 39% no IKP. Krīze nesagādāja nopietnas nepatikšanas nevienai Turcijas bankai, bet pat ļāva samazināt valsts parādu SVF līdz 1,5 miljardiem ASV dolāru. Visbeidzot, turpināja Turcijas ekonomikas ministrs, valsts ekonomikas izaugsme 2011. gadā bija 8,5%, kamēr Eiropas Savienības ekonomika pieauga tikai par 1,5%. Pēc Z. Čaglajana aprēķiniem, ja Turcija atrastos ES sastāvā, tad Eiropas ekonomikas kopīgā izaugsme sasniegtuu 1,8%.
Vienlaikus Turcija plāno turpināt centienus panākt iestāšanos ES. „Mēs arī turpmāk kaitināsim eiropiešus. Ir cilvēki, kuri gribētu pārvērst ES par kristiešu klubu un atstāt Turciju ārpus tā robežām. Mēs ar to nesamierināsimies,” paziņoja Z. Čaglajans.
Asiņainās kaujas ar kurdu nemierniekiem, kas šajās dienas ar jaunu spēku uzliesmoja Turcijas dienvidaustrumos, Z. Čaglajans nosauca par ārēju spēku izraisītu konfliktu. Pēc viņa domām, šos spēkus uztrauc Turcijas straujā attīstība. Ministrs piebilda, ka kurdu izcelsmes dēļ viņš pats ir labākais pierādījums tam, ka Turcija izturas pret kurdu tautības pilsoņiem tieši tāpat, kā pret visiem pārējiem: „Valsts nav traucējusi man kļūt ar ministru.”