Aizliegums tik pārskatīts, pateicoties kādas deputātes sūdzībai. Safaka Paveja, kurai vienas rokas un kājas vietā ir protēzes, pagājušajā mēnesī sūdzējās parlamentam, ka aizlieguma dēļ ir spiesta valkāt svārkus, kas viņai ir ļoti apgrūtinoši.
Tiesa, šīs nav pirmās izmaiņas, ko pēdējā laikā pieredzējušas turku likumdevējas.
LETA jau ziņoja, ka pagājušajā mēnesī četras parlamenta deputātes ieradās uz sēdi tradicionālajos musulmaņu galvas lakatos, tādējādi metot izaicinājumu sekulārās valsts tradīcijām.
Turcijā nav konkrēta aizlieguma nēsāt galvas lakatus parlamentā, tomēr sekulāri noskaņotās opozīcijas nostāja, kā arī tikai nesen atceltais aizliegums lakatus nēsāt citās valsts institūcijās, līdz šim bija atturējis islāmistu deputātes no šāda soļa.
Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans šādu rīcību novērtēja atzinīgi, norādot, ka "tautas griba ir guvusi virsroku parlamentā". Premjera pārstāvētā Taisnīguma un attīstības partija (AKP), nākot pie varas 2002.gadā, pauda apņēmību atcelt sieviešu galvas lakatu nēsāšanas aizliegumus visās sabiedriskajās sfērās.
Tikmēr Turcijas sekulāri noskaņotās aprindas musulmaņu tradicionālos galvas lakatus uzskata par politiskā islāma simbolu, bet to nēsāšanu sabiedriskās vietās - par apvainojumu modernās Turcijas izveidotāja Kemala Ataturka iedibinātajai sekulārajai iekārtai.