gada augustam, ļauj automātiski to pagarināt aptuveni uz gadu, tādējādi ietaupot augstskolas līdzekļus un laiku, jau 15 studiju programmas no šīs iespējas ir atteikušās un paralēli virzienu izvērtēšanai izgājušas akreditāciju. Augstskolu pārstāvji norāda, ka šādi rīkojušies papildu drošībai, jo nav zināms, vai pēc pārejas no atsevišķu programmu uz kopēju virzienu akreditāciju tā varēs darboties arī turpmāk.
Septembrī sāktā studiju virziena izvērtēšana ir jānoslēdz jūnijā, lai līdz ar nākamā studiju gada sākumu būtu zināmi virzienu akreditācijas noteikumi. Pāreja uz virzienu akreditāciju arī ir viens no būtiskākajiem patlaban notiekošās izvērtēšanas mērķiem, kas ļaus augstskolām ietaupīt līdzekļus un laiku, jo vairāk nebūs nepieciešams akreditēt katru programmu atsevišķi. «Gan projekta īstenotāju, gan darba devēju, gan pašu augstākās izglītības iestāžu viedoklis ir, ka virzienu akreditācija ir jābalsta uz šajā projektā veiktā studiju izvērtējuma rezultātiem, neveicot vēl papildu vērtēšanu. Tātad par Eiropas Sociālā fonda, nevis pašas izglītības iestādes līdzekļiem,» Dienai pauž izvērtēšanas projekta vadītāja Baiba Rivža. Pagarināt akreditāciju esošajām studiju programmām atļauj jūlijā pieņemtie Augstskolu likuma pārejas noteikumi. Tie noteic, ka vismaz līdz 2011. gada augustam akreditētajām programmām termiņš tiek automātiski pagarināts līdz brīdim, kad stājas spēkā studiju virzienu akreditācija. Tad arī tiks pieņemts lēmums par visa studiju virziena, kuram pieder konkrētā programma, akreditāciju vai atteikumu to darīt.
«Es jūtos atvieglota, ka man nekā tāda nav. Tiešām abas procedūras ir līdzīgas un jautājumi ir tie paši. Man šķiet, ka tiešām to izvērtēšanu ir par daudz. Ja tu, cilvēks, strādā augstskolā, tad tev tas pasniedzēja darbs ir galvenais, nevis nemitīga atskaitīšanās un visu šito ziņojumu rakstīšana,» saka Rīgas Stradiņa universitātes Socioloģijas doktorantūras programmas vadītāja Ritma Rungule. Viņas vadītajai programmai akreditācijas termiņš tika pagarināts automātiski. Arī Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra valdes priekšsēdētājs Juris Dzelme Dienai apstiprina, ka virzienu izvērtēšana un programmas akreditācija ir ļoti līdzīgas un nereti tās veic vieni un tie paši eksperti. Tomēr, neskatoties uz to, Latvijā atšķirībā no Igaunijas uz izvērtēšanas laiku no akreditācijas pilnībā neatteicās un augstskolām nav aizliegts to veikt. Turklāt akreditācija studiju programmai ļauj oficiāli darboties līdz piešķirtā termiņa beigām arī gadījumā, ja virziens, kurām tā pieder, netiek akreditēts.
«Realitāte ir tāda, ka medicīnas virzienā fizioterapija mums ir vienīgā programma. Programma ir pieprasīta, tajā studē jaunieši no visas Latgales. Nevar zināt, kā būs pēc šīs virzienu akreditācijas, ja virzienam ir tikai viena programma, tāpēc vismaz uz kādu laiku mums būs zināma drošība,» saka Daugavpils Universitātes Fizioterapijas programmas vadītāja Irēna Kuņicka. Lai gan programmai bija iespēja saņemt automātisku akreditācijas pagarinājumu, fakultātes vadība izvēlējās iziet kārtējo akreditāciju uz sešu gadu termiņu. Vidzemes Augstskolas Tūrisma organizācijas un vadības programmas vadītāja stāsta, ka akreditācijas process jau bija iesākts, vēl pirms stājās spēkā minētie pārejas noteikumi. «Tas mums arī palīdzēs sagatavoties virzienu izvērtēšanai. Jebkurā gadījumā akreditācija ir apdrošināšanas polise,» viņa norāda. Līdzīga situācija bijusi arī Latvijas Universitātes pedagoģijas bakalaura programmā, kur akreditācijas dokumenti tika iesniegti pusgadu pirms akreditācijas termiņa beigām - pērnā gada jūnijā.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra gan uzskata, ka tas notiek sagrozītas informācijas dēļ. «Galvenais iemesls ir tas, ka virkne cilvēku, kas ir iesaistīti programmu akreditēšanā, saprot, ka tad, kad iestāsies virzienu akreditācija, ne tik daudz tie eksperti būs vajadzīgi, ne tik daudz tā administrācija, kas līdz šim nodarbojas ar katras programmas akreditāciju,» viņš uzskata.