Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, tikšanās laikā puses pārrunāja padomju paveikto, kā arī apmainījās viedokļiem par nepieciešamo pilnveidi valsts augstskolu padomju darbā.
Rinkēvičs uzsvēra, ka līdz ar pirmo augstskolu padomju četru gadu darba cikla noslēgšanos nākamā gada pirmajā pusē tās ir ielikušas pamatus jaunai pārvaldības kultūrai, sakārtojot iekšējos procesus un veicinot to caurspīdīgumu un efektivitāti.
Valsts prezidents norādīja, ka turpmāk padomēm būtu jākoncentrējas uz augstskolu stratēģisku attīstību, pārejot no administratīvās konsolidācijas uz akadēmisko integrāciju ar uzsvaru uz studiju satura un kvalitātes pilnveidi. Viņš arī aicināja augstskolas pielāgoties demogrāfiskajām tendencēm un gaidāmajam studentu skaita samazinājumam.
Pēc Rinkēviča paustā, jaunais institucionālās finansēšanas un akreditācijas modelis sniegs augstskolām lielāku autonomiju, kas vienlaikus nozīmē arī lielāku atbildību par kvalitāti, inovācijām un sabiedrības uzticību.
"Es sagaidu no augstskolām aktīvu līderību un drosmi domāt plašāk, rīkoties stratēģiski un stiprināt Latvijas vietu Eiropas augstākās izglītības telpā," uzsvēra prezidents.
Saskaņā ar Augstskolu likumu Valsts prezidents izvirza vienu pārstāvi padomes locekļa amatam katrā no valsts augstskolām, savukārt attiecīgās augstskolas Senāts un Ministru kabinets katrs virza no diviem līdz pieciem padomes locekļiem atkarībā no augstskolas tipa.