Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ēnu dienas konkurss. No Dienas redakcijas izgāju ar milzīgu smaidu sejā

Es, kā jau kārtīgs mūsdienu jaunietis, visu daru pēdējā brīdī – arī ēnot sāku tikai pagājušogad. Un arī tas bija tāpat, lai paskatītos, kas tas ir un ko tas ziemā ēd. Patiesībā, mana pirmā kārtīgā pieredze bija tieši šogad, un, tā kā tā ir arī mana pēdējā iespēja, nolēmu to darīt ar blīkšķi un izmantot šo dienu lietderīgi – izpētīt aizkulises nozarei, kurai pati nākotnē plānoju pievienoties – žurnālistikai. Tā teikt, tuliņ jau jāiet studēt un ir pēdējais laiks pārliecināties, vai mana izvēle atmaksāsies.

Tā kā Ēnu Dienas mājaslapā sev neko vēlamu neatradu, sapratu, ka jāatrod kaut kas pašai un nolēmu turpināt darīt lietas ar blīkšķi (mēģināts nav zaudēts) – janvāra beigu pusē, ap desmitiem vakarā aizsūtīju e-pastu Diena.lv galvenajai redaktorei Zitai Lazdānei-Laķei. Liels bija mans pārsteigums, kad, tai pat vakarā, mirkli vēlāk atnāca e-pasts no Zitas ar vienkāršu „Lai notiek!”- – tiešām? Tas bija tik vienkārši?

Atlika vien sagaidīt 15. Februāri, kurš pēc tam šķita tik ilgi gaidāms un tomēr pienāca pārāk ātri..

Attiecīgajā rītā es pamodos, simts reizes pārdomāju, ko lai velk mugurā (viss ar svētu mērķi –atstāt labu iespaidu), beigās tomēr paspēju uz savu autobusu un laimīgi nokļuvu galamērķī – pa ceļam pagūstot apmaldīties (es – cilvēks, kurš nekad neapmaldās, izvēlējos tieši šo svarīgo rītu!), kaunpilnā balsī zvanot Zitai un iekšēji cerot, ka viss labais iespaids nav sabojāts. Vēlāk šajā uztraukumā arī atzinos, tomēr viņa ar smaidu teica, ka viss vēl nav zaudēts.

Iedzēru kafiju, pašķirstīju tā rīta Dienu un lielām acīm nopētīju redakciju, cerot uztvert pēc iespējas vairāk. Itkā cilvēkiem blenzt virsū nav pieklājīgi, tomēr tieši to man gribējās darīt. Gluži kā tūristam citā valstī – tā bija vēl skaistāka, kā biju iztēlojusies! Tā gan ir gaumes lieta, tomēr es biju apburta. Drīz pēc tam sekoja ekskursija man un visām pārējām Ēnām – sākām ar tipogrāfiju. Kamēr ar vienu smadzeņu daļu kāri tvēru visu to, ko redzu un dzirdu („Ak tad tā tas viss notiek!”), otra manis daļa nespēja beigt sajūsmināties par bruņurupučiem, kuri peldējās akvārijā pa ceļam uz tipogrāfiju. Ej nu saproti, manas smadzenes todien darbojās pagalam dīvaini. Laikam no uztraukuma. (:

Vēlāk mūs apsēdināja konferenču telpā, vesels bars ar meitenēm un divi puiši, un galda galā nosēdās Dienas Mediju galvenais redaktors Guntis Bojārs. Savu sakāmo viņš iesāka ar to, ka vēlas atspēkot pāris populārus mītus par profesiju.. Ar sajūsmu klausījos visu, kas viņam sakāms – nezinu, kā pārējie, bet es nepārdomāju, neviena mana ilūzija netika sagrauta un es tikai iedegos vēl vairāk. Jā, šis ir tas, ko vēlos darīt.Vēl vairāk, radās arī stipra ticība, ka šis ir tas, ko es varu darīt. 

Pēc tam sekoja vēl pāris stundas ar manu Ēnas Devēju,  kuru laikā mēs parunājām – uzzināju dažādas lietas par šo profesiju, uzdevu sev interesējošos jautājumus un vienkārši turpināju pārliecināties par to, ka tā ir vieta, kurā vēlos būt - kurā man vajag būt. Vai vismaz līdzīgā.
Zita, kā mana Ēnas Devēja, bija fantastiska – smaidīgs cilvēks, kuru satiekot pazuda viss uztraukums un ar kuru kontakts tiek uzturēts vēl tagad.  Ne mirkli nenožēloju, ka izvēlējos ēnot tieši viņu! 

Lieki teikt, ka diena beidzās pārāk ātri – bet ar vienošanos uzrakstīt Skolas Dienai un sarunām par iespēju iegūt kaut nelielu darba pieredzi turpat, Dienā. Ja reiz ar blīkšķi, tad ar blīkšķi! Skaisti pavadīta mana pēdējā Ēnu Diena.
Vai tā bija izdevusies? Bet protams. Labāk, nekā gaidīts? Neapšaubāmi. 
Vai ir vērts vēl piebilst, ka no redakcijas izgāju ar milzīgu smaidu sejā? 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Jaunumi

Vairāk Jaunumi