IM programmas attīstības direktore Zane Oliņa saka, ka viņi sevi piesaka lecīgi, lai skolotāja darbam spētu piesaistīt pašus labākos jauniešus, kuri nākotnē spēs labvēlīgi ietekmēt izglītību ne tikai kā pedagogi. Lai gan programma darbojas vairāk nekā četrus gadus un šobrīd norit 5. «iesaukums», par savstarpējām attiecībām gan programmas dalībnieki, gan uzrunātie dalībskolu direktori runā piesardzīgi.
Mākam arī bez misijas
«Katrs skolotājs atšķīrās no pārējiem,» uz jautājumu, vai IM skolotāji ir atšķirīgi, īgni atbild V. Jēkabsons. Pēcāk viņš paskaidro, ka patiesībā jautājumu sapratis un gribējis tikai teikt, ka viņa skolā ir «izcili brīnišķīgi skolotāji arī bez IM». Sarunā ar Dienu viņš mēģina balansēt starp «nemisijas» skolotāju aizstāvēšanu un centieniem saglabāt pieklājību pret misijas skolotājiem. Vienu brīdi direktors norāda, ka viņam nav izdevies redzēt IM skolotāju, kurš būtu sasniedzis izcilus rezultātus darbā ar izglītojamiem, pēcāk bilst, ka neko negatīvu par viņiem nevarot paust.
«Ai, šito kompleksu mēs esam pārslimojuši un vairāk uz to neuzķeramies. Mēs vienkārši vairāk par to nedebatējam,» par citu skolu rezervēto attieksmi pret IM misiju saka Blīdenes pamatskolas direktore Rita Bidiņa, kuras vadītajā skolā pašlaik savu misiju veic jau otrais IM skolotājs. Ar skepsi jaunpienācēju šīs skolas pedagogi esot uzlūkojuši aptuveni vienu semestri, pēc tam pieņēmuši kā savējo. Vaicāta, vai IM spējusi skolā ieviest kādas pārmaiņas, kā pirmo piemēru viņa min nu jau bijušās IM skolotājas Santas Prancānes ietekmi uz skolēniem: «Tas, ko es redzu, ieejot tajās klasēs, ar kurām viņa šos 2,3 gadus strādājusi, - bērniem ir citas mācīšanās metodes, paņēmieni, kā mācīties pašam.» Tāpat saviem kolēģiem šī skolotāja esot palīdzējusi apgūt datortehnoloģijas.
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis, vaicāts par pieredzi ar IM fizikas un ekonomikas skolotāju Jāni Bukinu, sākumā uzskaita virkni uzteicamu atšķirību. Viņa darba pieredze citos uzņēmumos ekonomikas stundās palīdzējusi «atšķirt sēklas no pelavām». Puisim bijušas arī divas augstākās izglītības, kas nodrošinājušas kārtīgu zināšanu pamatu.
Ne mazāk svarīgi - viņš bija stiprā dzimuma pārstāvis, turklāt gados jauns. «Kuram bērnam nepatīk jauni skolotāji? Kad es biju jauns, arī patiku vairāk nekā šobrīd,» iesmejas direktors. Tomēr beigās viņš rezumē, ka J. Bukins ar neko neesot atšķīries no viņa progresīvajiem un inovatīvajiem skolotājiem, kas 3. ģimnāzijā esot vairākumā. «3. ģimnāzija nekad nav bijusi sūnu ciems, kur meklē laimes lāci Iespējamo misiju,» pārliecināt vēlas A. Priekulis.
«Mēs mēģinām mainīt imidžu par skolotāju, un tajā procesā skolām varētu būt sajūta, ka mēs izskatāmies lecīgāki, nekā vajadzētu,» uz direktoru komentāriem atbild Z. Oliņa. Viņa saka, ka direktori labi apzinoties, ko vajadzētu mainīt, bet, tā kā viņi nāk no tā paša kolektīva, pārmaiņas grūti sākt. IM uzstādījums par, kādai jābūt viņu skolotāju attieksmei, ienākot jaunā kolektīvā, esot pozitīva pazemība, nevis «supermeni, kas visu apgriezīs kājām gaisā». «Mērķis nav aizstāt esošos skolotājus, bet drīzāk, lai pēc diviem vai pieciem gadiem, kad cilvēks ir uzkrājis pieredzi un varbūt kļuvis par direktoru, ierēdni, arī biznesa cilvēkiem, viņš turpina atbalstīt un ietekmēt izglītību,» pauž Z. Oliņa. Tādi piemēri esot jau tagad - Zaķumuižas pamatskolas direktors Igors Grigorjevs.
Kopā nesvin
«Ir ļoti grūti iejusties lielā komandā. Ja godīgi, es joprojām neesmu kolektīvā iekšā. Varbūt manas vainas pēc, ka es nepiedalos pasēdēšanās un dzimšanas dienas svinībās. Man ir mazliet cits uzskats par šo svinēšanu, man liekas, ka tas nāk nedaudz no padomju laikiem,» atklāts ir Olaines 1. vidusskolas IM vēstures un politikas skolotājs Edgars Plētiens.
Turpretī daudz noslēgtāks izrādās šīs skolas direktors Jāzeps Volāns, kurš no komentāriem par IM skolotājiem atsakās. Tiesa, brīvi komunicēt ar programmas dalībniekiem Dienai nav viegli, jo visas sarunas iepriekš ir jāsaskaņo ar IM administrāciju, kas arī norāda, kurus uzrunāt. Z. Oliņa teic, ka šāda kontrole esot tādēļ, lai dalībnieki varētu maksimāli koncentrēties darbam un netiktu traucēti. Arī savstarpējos līgumos IM administrācija apņēmusies «koordinēt komunikāciju».
Neskatoties uz grūto iejušanos ap 50 skolotāju lielajā kolektīvā, E. Plētiens skolā jūtoties labi. Izglītības jomā viņš nonācis pēc darba Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, un rādās, ka šeit ir uz palikšanu: «Ir sajūta, ka nākotnē gribu darīt kaut ko ar izglītību.» Viņaprāt, IM skolotājs ir tāds, kas «ārdās līdz galam». Nelielu revolūciju vismaz savās stundās jau ir ieviesis - atteicies no mājas darbiem un kontroldarbiem. Vēsturē faktus un skaitļus iekaļ tikai tie, kuri apņēmušies kārtot eksāmenu, pārējiem neesot jācieš, un ar viņiem mācoties pēc principa «šito mēs esam dzirdējuši».
- Iespējamā misija Latvijā darbojas aptuveni četrus gadus
- Programmas darbības laikā kopumā skolās ir strādājuši vai patlaban turpina strādāt 54 skolotāji
- IM skolotāji līdz šim ir strādājuši 44 Latvijas skolās
- Pēc savas iniciatīvas programmu ir atstājuši pieci dalībnieki. Iemesli galvenokārt esot saistīti ar privāto dzīvi
- Līdz šim ir bijis viens dalībnieks, kuram programmas vadība palūgusi aiziet, jo viņa darbība neesot atbildusi izvirzītajām prasībām
- Iespējamai misijai līdzīgas programmas darbojas 23 valstīs