Kādi ieraksti ir jūsu fizkultūras stundu atmiņu kladīte

ē

ķīmijā peldošas sēnītes un kašķis

Pēc 1. kalses bija sadale- mūs, 2 klasītes, pilnībā pārformēja, sadalot sporta klasē un nesporta klasē. Es tiku pie nesportiskajiem. Atšķirība- šamiem bija uz pusi vairāk sporta stundu, nekā mums. Vidusskolā salika atkal kopā- sporta stundas notika vienādā daudzumā un vienlaicīgi. Un normatīvi vienādiu. Nezinu, vai sportiskie izlaidās, vai mēs progresējām, bet normatīvu kārtošanā bijām vienādi, kaut arī mums pamatskolā, sporta skolotājs- župa- alkoholiķis, kurš uz stundām pārsvarā ieradās vai nu pālī vai pohains, pēc izglītības- zīmēšanas skolotājs, tik vien lika darīt, kā stundas sākumā izsniedza bumbu un teica- spēlējam tautasbumbu. Nebiju tizla- normāls lauku bērns- visus normatīvus varēju nokārtot, grūtāk vien gāja ar basketbola bumbas ielidināšnu grozā, bet beigās arī tas aizgāja. Bet būtībā- skriešanas bija par maz. Tie pāris iesildīšanās apļi neskaitās. Teorijas nebija. Būtībā jau vajadzēja paskaidrojumus, kas, kāpēc un kā ir jādara ( tas neozīmē, ka vaja teorijas stundas, bet pirms vingrinājumu veikšanas skolēniem saprotamā valodā visu paskaidrot). Ziemā bija slēpošana, slidošana. Ikgadējie normatīvi, protams, rudenī/ pavasarī. Bet nu kādi tur sasniegumi, ja pāsvarā bija tā tautas bumba. Akrobātika- patika un padevās. Gan špagati, gan tiltiņi no augšas, ar pārmetienu. Uzrāpties pa virvi li'dz zāles augšai- eļmentarno priekš lauku skuķa, kurš visas apkārtnes tuvējās priedes bija izložņājis. Ārpusstundām- volejbols- uz to gāja tie, kas vienkārši pāris reizes vakaros gribēja sakarīgipavadīt laiku, baksetbols gan tikai tiem, kas trenējās nopietni.

Fizkultūra 2. ceturksnī ar mākslas vingrošanas elementiem - lēkšana pāri bukam, vingrošana ar lentu, tiltiņš, kūlenis, stāja uz rokām - tas bija kaut kas šausmīgs. Toties ar prieku gāju uz vieglatlētiku, slēpošanu un basketbolu. Īpaši vēl tās dienas, kad bija jābrauc uz rajona sacensībām.

Kustēties ir labi, tikai atzīmes likt par fizkultūru nav nekādas jēgas. Tāpat kā ar visiem citiem priekšmetiem - skolas uzdevums ir mudināt skolēnus gūt prieku no kustībām un pieradinat pie regulārām fiziskām aktīvitatem, lai cilvēks tās turpinātu visu atlikušo mūžu. Un fiziskās aktivitātes nebūt nevajadzētu reducēt tikai uz fizkultūru - dejošana tikpat laba lieta, īpaši meitenēm.

Tikai pozitīvas atmiņas. 3 reizes nedēļā - 1x baseins, 1x svaru zāle, 1x lielā zāle/pagalms. Patīkama atslodze pirms/pēc sēdēšanas.

bērniem būtu jāmāca mīlēt kustības, nevis jāgatavo sporta stulbeņi. Kāpēc manam bērnam jāzin sportisti, sporta uzvaras??????????????? garīgu tizleņu problēmas

noskauda Zelta medaļu zēnam, kurs tagad strādā Anglijā pētniecības jomā, IZCILS!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! nezinat, kā citadele bija FI? stulbeņi, ziņotaji, čeka un narkotikas

vājākiem bērniem normatīvu pildīšana atsit jebkādu vēlmi nodarboties ar vingrošanu, jau 30 gadus ignorēju sportu, sportsmenus

Tādas tagad ir tās sporta stundas,kā bildē redzams.Viens baksta florbola bumbiņu-seši stāv un skatās.Un tad brīnamies,kur tādi vārguļi rodas.

Valodniekiem.Kā pie mums ievazāts vārds fizkultūra?No PSRS laikiem.Pat krievu valodnieki grib no tā atbrīvoties.Pirms PSRS bija fiziskā audzināšana,tagad-sports.Kāpēc atkal mēģina reanimēt pretīgos -fizruk,muzruk,kultor?

Mūsu laikos atzīme fizkultūrā bija tādā pašā vērtē kā visas citas atzīmes. Kā šodien atceros - ir 8. klases izlaidums, uz mūsu rajona skolu plūst sapucēti astotklasnieki kopā ar saviem vecākiem. Pie skolas satieku draudzenes ģimeni, bet viņi visi dusmīgi, nesarunājas viens ar otru. Izrādās, tētis iepriekšējā vakarā bijis rakstīt atzīmes klases liecībās un jau pirms izlaiduma uzzinājies, ka viņa meitai vienīgais trijnieks fizkultūrā, jo fizkultūras skolotāja bija ļoti stingra normatīvu vērtēšanā. Kāds kauns, meita tagad netiek nosaukta pie labākajiem - tādi tolaik bija tie, kas mācījās bez trijniekiem.

45 min kontakts ar muļķi