Taču situācija pamazām mainās, aizvien vairāk vecāku priekšroku dod Rietumu izglītības sistēmai, valstī tiek veidotas jaunas privātskolas, kuru vidū īpašu popularitāti izpelnījušās Valdorfa skolas, vēsta ziņu aģentūra AFP.
Aģentūra atgādina, ka Rietumos lielu šoku izraisīja ķīniešu izcelsmes amerikāņu profesores Eimijas Čua pērn iznākusi grāmata Battle Hymn of the Tiger Mother - tajā bija aprakstīts, cik stingrai audzināšanai tiek pakļauti bērni. Ķīnā ir ierasts, ka pat četrus gadus veciem bērniem piecas reizes nedēļā ir astoņu stundu ilgas un ļoti intensīvas nodarbības. Vidusskolas skolēniem mācību nodarbībās jāpavada jau 12 stundas dienā, sešas reizes nedēļā, turklāt jārēķinās, ka vēl divas līdz četras stundas būs jāvelta mājasdarbu izpildīšanai.
Šāda sistēma iesakņojusies lielās konkurences dēļ - vecāki un pedagogi ir pārliecināti, ka tikai tie, kuri jau no bērnības pieradīs pie smaga un intensīva darba, dzīvē kaut ko sasniegs. Taču pēdējā laikā gan mediji, gan Ķīnas parlamenta deputāti norādījuši, ka pedagogi un vecāki nereti pārspīlē ar savu stingrību, tādēļ aizvien vairāk ķīniešu meklē iespējas saviem bērniem nodrošināt mazāk sāpīgu izglītību. Tieši šādu terminu lietojis profesors un Ķīnas parlamenta deputāts Džu Junsiņs, piebilstot, ka Tīģermātes un Vilkutēva (šādu iesauku medijos izpelnījās vīrs, kurš savam dēlam lika puskailam lielā salā skriet krosu - lai puisis norūdītos) modeļi vairs neesot īsti piemēroti sabiedrībai. "Kopš Ķīnā ir notikušas reformas, kopš valsts ir kļuvusi atvērtāka, arī skolās aizvien biežāk tiek ieviesta jauna domāšanas kultūra," viņš uzsvēris.
AFP vēsta, ka pagājušajā gadā Ķīnā atvērtas sešas jaunas skolas, kurās mācību process tiek organizēts, pamatojoties uz austriešu filozofa Rūdolfa Šteinera izstrādātajiem izglītības principiem - tā dēvētās Valdorfa skolas. "Es savu meitu nolēmu sūtīt tieši šādā skolā - man liekas, ka valsts skolās ir par daudz stundu, par daudz eksāmenu. Es baidījos, ka saspringtajā vidē var ciest meitas fiziskā un psiholoģiskā attīstība," sarunā ar AFP saka Pekina iedzīvotāja Jui Šufeņa. Līdzīgi domā daudzi vecāki, un nepilnu trīs gadu laikā privātās vidējās izglītības tirgus valstī pieaudzis no 60 līdz 80 miljardiem dolāru.
Pēc bērnu audzināšanas speciālistes Jaņhun Vīleres domām, vecāki savu attieksmi maina, reaģējot uz to, kā mainās Ķīnas loma pasaulē. "Pēdējo gadu laikā Ķīnas loma globālos notikumos ir palielinājusies, valstij ir nepieciešami jauni cilvēki ar neatkarīgu un radošu garu," viņa saka. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka vismaz pilsētās dzīvojošie ķīnieši vecumdienās vairs nav tik ļoti atkarīgi no saviem bērniem, kā tas tradicionāli bijis Ķīnas sabiedrībā. "Aizvien vairāk un vairāk cilvēku vairs nebūs nepieciešams, lai bērni par viņiem vecumdienās rūpētos, uzturētu viņus. Tādēļ viņi var ļaut saviem bērniem būt brīviem un neatkarīgiem," ir pārliecināta Jaņhun Vīlere.