Kā tulzna, drausmīgi sāp
Skolu jaunatne neapmierināta, jo ministrs neuzklausa tiešo objektu - skolēnu. «Savos videoblogos Ķīlis sāk uzrunu ar to, ka vēršas pie izglītības darboņiem, vecākiem, skolotājiem, bet es nedzirdu vārdu «skolēns»,» argumentē Kārlis Upsars, Rīgas pilsētas Skolēnu domes Izglītības un zinātnes komitejas vadītājs. Viņš grib saprast, ko no šīm reformām var gaidīt un kā tajās iesaistīties, tāpēc Skolas Diena ar četriem Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 10. klases skolniekiem dodas uz Izglītības un zinātnes ministriju. Jāteic, komunikācijai Ķīļa kungs patiesi ir atvērts, par to liecina iespēja operatīvi nokļūt pie ministra uz diskusiju. Tviterī, kur liela daļa jauniešu, Ķīļa kungs komunicē aktīvi, vēršoties tieši pie cilvēkiem un atbildot uz jautājumiem, tas ir apsveicami. «Ticu, ka reformas mainīs izglītības sistēmu uz labu, un ceru, ka reformas pabeigs līdz galam, jo pirms tam bija mērena stagnācija. Bet tāpēc ir nepieciešams sarunu process,» uzskata Vilhelms Meisters no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas. Skolēni, pat skolu direktori neslēpj - ministru bieži nesaprot. Ideja par mācību gada pagarināšanu esot vienkārši šausmīga - pazemināsies vispārējais izglītības līmenis, vecāka gadagājuma skolotājiem būs grūti pielāgoties jaunajai sistēmai. Savukārt skolēni vienkārši neies uz skolu. «Ķīlis ir kā tulzna, drausmīgi sāp! Reformas veikt ir labi, bet tādā gadījumā, ja tas nāk par labu skolēniem, vecākiem, skolotājiem. Ja mainīs mācību gada garumu, tad jāmaina arī eksāmenu kārtošana, apmācību programma skolās, tātad arī uzņemšanas kārtība augstskolās. Tas viss izšķērdēs naudiņu. Un kurš skolēns grib zaudēt jau tā īsos saules mirkļus vasarā? Un ko darīt laukos garajā ziemas brīvlaikā? Ārā auksti. Vizināties ar ragaviņām? Cik ilgi? Dators tad kļūs par labāko draugu! Un tad vēl jautāsiet, kāpēc rodas datoratkarība?» sašutumu pauž Daiga Krilova, Dagdas vidusskolas skolniece. Citas R. Ķīļa reformas gan neesot sliktas, piemēram, angļu valoda jau no 1. klases. Tāpat arī doma iecelt skolu direktorus uz noteiktu termiņu. «Ķīlis vismaz mēģina kaut ko darīt atšķirībā no citiem varasvīriem,» uzskata Kristīne Antonova, Balvu Valsts ģimnāzijas skolniece.
«Izmaiņas ir jāveic. Izglītības sistēma ir nofiksējusies tādā stāvoklī, kurā daudzi jautājumi ir sabiezējuši. Kad tu parauj to visu vaļā, gāžas ārā pat nesaistītas lietas, tās ir sapinušās. Tas nozīmē - kādu laiku, kamēr noskaidrojas pozīcijas, kas tieši jāmaina un kas ne, tā mutuļošana būs,» samierinājies R. Ķīlis. Ministrs atzīst - nepatiku pret viņa reformām galvenokārt izraisa bažas, ka «Ķīlis atņems brīvlaiku», un studentu uztraukums par iespējām studēt budžeta vietās. «Divpadsmit gadus mācījos ar apziņu, ka jābūt teicamniecei, lai studētu budžetā. Un, ja man tagad šo iespēju atņemtu, mana motivācija būtu sagrauta, es justos pievilta. Bet pozitīvi tas, ka ir iespējas ar ministru veidot dialogu. Cerams, viņš mūs uzklausīs, jo tāds ir viņa pienākums - ne tikai apgriezt budžetu, lai ekonomētu valsts labā uz studentu rēķina, bet sakārtot izglītības sistēmu, lai domātu par valsts attīstību ilgtermiņā,» spriež Undija Ancēna, Latvijas Kultūras akadēmijas 1. kursa studente. «Mana ideja ir, lai skola ļauj cilvēkiem labi progresēt. Tas ir tas, par ko man visvairāk sāp sirds, ja godīgi. Ne tik daudz, kurā datumā bērni beigs mācīties, man tas nav svarīgākais,» diskusijā ar Rīgas ģimnāzistiem uzsver R. Ķīlis. «Toties sadzirdamākais!» piebilst ģimnāzisti.
Ir idejas, neseko darbi
Zinaīda Konošonoka, skolotāja ar 42 gadu darba stāžu, no Dagdas aicina ministru: «Aizbrauciet maijā uz jebkuru skolu un nosēdiet kopā ar bērniem visu mēnesi mācību stundās, tad jūs daudz ko sapratīsiet! Padomājiet arī par lauku ģimenēm, kuras gaidīt gaida savus bērnus kā palīgus mājsaimniecībās!» Arī Kuldīgas skolās pedagogi nepiekrīt Ķīļa reformām, jo «viņš pat nav konkrēti definējis pārējo, kas mainīsies līdz ar mācību gada pagarinājumu». Ja tiktu sakārtota mācību programma, nevajadzētu pagarināt mācību gadu.
Vecāki uzskata, ka ministrs neieklausās sabiedrības viedoklī, vērtējot to kā egoistisku izturēšanos pret tautu. Varbūt vainojama ministra dialoga kvalitāte ar sabiedrību. «Tik laba sajūta, kā šobrīd, man nav bijusi, kaut ar Izglītības ministriju sadarbojos sen. Neatceros, kad kāds izglītības ministrs vispār būtu aicinājis izglītības darbiniekus, skolotājus, vecākus uz dialogu,» stāsta Diāna Blūma, Vecāku iniciatīvas grupas Nauda seko vadītāja. «Cilvēkiem šķiet, ka nav labi tāpēc, ka vispār kāds runā ar viņiem un viņi nesaprot, par ko. Bet, ja kāds nav spējīgs saprast, tad tas vēl nenozīmē, ka diskusija ir slikta. Mēs, cilvēki, sadzirdam tikai to, ka slēgsim gaismu ārā un būs tumsa - ir ažiotāža un sašutums. Bet nedzirdam aicinājumu uzvilkt galvā lukturīti, lai kopīgi izlauztos no šīs tumsas.» D. Blūma gan atzīst - reizēm svarīgi nevis tas, ko pasaka, bet - kā pasaka. Taču viņa tic, ka reformas izdosies īstenot: «Vienīgi ministram vienam pašam tas neizdosies, viņam nebūs laika katram cilvēkam veltīt tās piecas vai desmit minūtes. Viņam būtu jādarbojas, savu vēstījumu nododot piramīdas veidā.»
Toties Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks saka - ar viņiem gan neviens nerunā!
«Ministram vajadzētu saprast, ka ir vēlētas organizācijas ar pieredzi un ar tām jārunā vispirms, nevis ieejot studentu auditorijā. Pagaidām izskatās, ka reformas ir reformu pēc. Nezinu, kā varēs panākt kvalitatīvu izglītību, domājot nevis par kvalitāti, bet finansēm,» skeptisks ir Ratnieks. Savukārt bijušais izglītības ministrs Rolands Broks par galveno problēmu Ķīļa darbībā saskata konsekvences trūkumu. «Saskatu idejas, kuras tiek paustas, bet netiek realizētas. Jo viena lieta ir ideja, bet otra - normatīvie akti. Ar ideju vien par maz, ir jāseko darbam. Un, pirms kādu ideju paust, jāņem vērā inerce, jo īpaši darbā izglītības sistēmā,» norāda R. Broks.
