Tikai 20% skolu absolventu skaidri zina par profesijas izvēli

Jāizvēlas skola (labāk prestiža), nevis profesija.

Jāiegūst vai nu vispārējā vidējā, vai augstākā izglītība.

Izglītības pakāpe nosaka cilvēka «kvalitāti».

Jāiegūst darbs - vienalga, kāds, jo ir taču krīze.

Darbam jābūt labi atalgotam un prestižam.

Bērnam jāiet vecāku pēdās, ja vecākiem patīk savs darbs un otrādi.

Kliedēt stereotipus un «veco labo» pieeju, ka skolēns ir labs, ja viņš gūst augstus sasniegumus visos priekšmetos un viņam nav zemu vērtējumu nevienā mācību priekšmetā.

Atmest vidējās atzīmes principu, bet pievērst uzmanību tiem mācību priekšmetiem, kuros skolēnam ir visaugstākie sasniegumi.

Apzināties, ka radoša pieeja ir viena no lielākajām veiksmes formulām karjeras attīstībā jebkurā darba jomā, tādēļ ir vērts izmantot radošumu it visos mācību priekšmetos.

Likt akcentu uz to, lai skolēns maksimāli iegulda darbu savu stipro pušu attīstīšanā.

Nespiest skolēnu ieguldīt darbu savu vājo pušu «vilkšanā uz augšu».

Saprast, ka nav sliktu skolēnu - ir jomas, kas padodas un kas nepadodas; un nav nederīgu temperamentu - vienkārši katram temperamentam jāpielāgo noteikta profesionāla joma (flegmatiķis diezin vai būs izcils lidmašīnas pilots vai ātrās palīdzības ārsts, toties viņš būs lielisks mākslinieks).

Palīdzēt skolēnam saprast, vai tas, ko «es gribu», ir arī tas, ko «es varu», un vai tas, ko «es varu», ir tas, ko «es gribu», jeb profesionālo piemērotību.

2012. gada 6. janvārī stājušies spēkā IzM izstrādātie grozījumi noteikumos par pedagogu profesiju un amatu sarakstu, kas paredz papildināt pedagogu profesiju un amatu sarakstu ar pedagoga - karjeras konsultanta, pirmsskolas izglītības metodiķa un skolotāja mentora amatu. Ir veikta pedagogu profesiju un amatu saraksta aktualizēšana, un saraksts saskaņots ar jaunu Profesiju klasifikatoru, iekļaujot tajā iepriekš minētos amatus.