Tagad tikai sāksies!

Starp pelavām kādu ideju graudiņu gan, iespējams, varētu uztaustīt, taču tāds atradums nebūtu ieguldīto pūļu vērts. Gluži otrādi — pa ceļam pastāvētu risks sasmelties negatīvas emocijas visai atlikušajai dzīvei, jo viens spļāviens interneta akā var sabojāt to, ko tur sanesuši simtiem laba vēlētāju. Starp citu, nešaubos, ka tādu joprojām ir nospiedošā vairākumā un ceturtdien to apstiprinās gan Arēnas Rīga piepildījums, gan tribīnēs valdošais noskaņojums.Taču tagad, nepilnas divas diennaktis pirms svarīgās spēles, ir vērts nevis kulstīt optimistus un pesimistus, bet gan reālistiski izvērtēt paveikto un nepaveikto, lūkojot saskatīt aizmetņus triju nākamo maču rezultātiem.Uzbrukums. Latvijas valstsvienība līdz šim bijusi visrezultatīvākā visā čempionātā (vidēji spēlē 71 punkts), taču pēdējos mačos sniegums sācis uzrādīt nepatīkamu tendenci. Proti, gan pret Slovākiju (ilgāk), gan pret Spāniju (īsāk, toties liktenīgi) gadījās kolektīva apmulsuma brīži, kad neglāba arī Anetes Jēkabsones-Žogotas individuālā meistarība. Mačā ar Spāniju par cerīgiem simptomiem gādāja Liene Jansone (beidzot trāpīja no tālienes) un Dita Krūmberga, zem groza Zanes Tamanes guvumu ir gatava papildināt Aija Brumermane. Tomēr izšķirošajos mačos ar to vien nepietiks — būs vajadzīga arī taustāmāka Guntas Baško līdzdalība un, pats galvenais, kolektīvāka spēle, meklējot iespējas brīviem metieniem.Aizsardzība. Astotā vieta čempionātā (vidēji spēlē 61,8 ielaisti punkti) īsti neapstiprina treneru tēzi par sava groza sargāšanas prioritāti komandas stratēģijā. Šai ziņā statistika gan var arī samelot, taču fakts paliek fakts — slovāku un spāņu līderēm izšķirošajos brīžos trāpīt palīdzēja ne tikai augstā meistarība, bet arī latviešu neizdarības. Vai vainīgas bija individuālas kļūdas vai ne vienmēr tika izraudzīti pareizie taktiskie risinājumi — tās ir allaž diskutējamas tēmas, kuras vajadzētu atstāt pēcčempionāta analīzei. Cerībā, ka daudzie videoseansi ar pretinieču trumpju un savu kļūdu analīzi dos vēlamo rezultātu uzreiz un jau ceturtdaļfinālā sava groza priekšā būs ērkšķaina siena.Psiholoģija. Pirmsturnīra bažas par pārdegšanu savu skatītāju priekšā pirmajos mačos neapstiprinājās. Toties, ar četrām uzvarām pacēlušas plecos favorītu nastu, meitenes, iespējams, zem tās mazliet saliecās gan. 2007.gadā ceturtdaļfinālā latvietēm nebija ko zaudēt. Šoreiz pašām šķiet, ka ir, tāpēc spriedzes tārps sācis grauzt aktīvāk. Starp spēlēm profilaktiski stresa mazināšanas pasākumi tiek veikti, taču ar tiem varētu nepietikt. Arī maču laikā Miers un Pārliecība uz valstsvienības soliņa, šķiet, būtu noderīgāki argumenti par kolektīvajiem pārdzīvojumiem un acumirklīgās kļūdu analīzes.Pusei komandu Eiropas čempionāts jau beidzies, bet ierindā palikušajam astoņniekam tas tikai sākas. Arī Latvijas valstsvienībai — jau trešo reizi pēc kārtas, kas jau pats par sevi ir panākums. Un ir pamats cerēt, ka ne pēdējais.