Pēdējā reize, kad ASV izlase nepiedalījās Olimpiādē, bija 1980.gada vasaras olimpiskās spēles Maskavā, kad attiecīgais lēmums tika pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Afganistānā. ASV Olimpiskās komitejas runasvīrs Patriks Sendaskijs šonedēļ paziņojis, ka attiecībā uz Sočiem šāds boikots netiks īstenots, jo ASV guvusi sāpīgu mācību pēc tam, kad 1984.gadā PSRS ignorēja vasaras Olimpiādi Losandželosā.
"Mūsu 1980.gada olimpisko spēļu boikots nenoveda pie konflikta veiksmīga atrisinājuma. Taču tas atņēma dzīves lielāko iespēju simtiem amerikāņu atlētu, kas sevi bija pilnībā veltījuši mūsu nācijas pārstāvēšanai olimpiskajās spēlēs. Tas arī atņēma miljoniem amerikāņu iespēju būt lepniem par savu sportistu sasniegumiem laikā, kad tas bija nepieciešams visvairāk," paziņojis Sendaskijs. "Atzīstot radušās situācijas nopietnību, mēs stingri iestājamies pret uzskatu, ka olimpisko un paraolimpisko spēļu boikotēšana būtu mūsu valsts labākajās interesēs," viņš piebildis.
USOC ar paziņojumu nākusi klajā pēc tam, kad amerikāņu senators Lindsijs Greiems pavēstīja, ka ASV vajadzētu apsvērt iespēju boikotēt Soču olimpiskās spēles, ja Krievija piešķirs patvērumu bijušajam CIP darbiniekam Snoudenam. "Tas Krievijai būtu pats saprotamākais signāls, kas varētu palīdzēt. Patlaban Krievijas varasiestādes sper nekrietnu soli," uzskata Greiems. Viņaprāt, šo jautājumu varētu izskatīt prezidents Baraks Obama.
Greiems gan pagaidām ir vienīgais senators, kurš publiski pieļāvis, ka atbilde uz Krievijas lēmumu piešķirt patvērumu Snoudenam varētu būt Soču boikots.
Snoudens, kurš atklātībai nodevis ziņas par ASV izlūkdienesta tīmekļa izspiegošanas programmām, Krievijas Federālā migrācijas dienesta pārstāvim otrdien nodevis oficiālu lūgumu par pagaidu patvēruma piešķiršanu Krievijā. Kremlis ir paziņojis, ka Snoudens var palikt Krievijā, ja vien pārstāj izplatīt informāciju, kas kaitē ASV.