Basketbols un krīze

Internetā uzdūros ziņai, ka Eiropā auto pārdošana atgriezusies 1993.gada līmenī. Ja caur šo prizmu skatām uz šodienas ASK komandu, tad jāteic, ka tās atkritiens ir garāks. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad man bija gods spēlēt VEF komandā, nebija iespējams, ka komanda cīnās tikai ar sešu spēlētāju spēkiem un brīvas vietas paliek pat uz rezervistu soliņa. Ja nu ļauts pajokot par šo situāciju, tad viens no inovatīviem priekšlikumiem būtu — brīvo vietu uz soliņa izsolīt. Latvijā noteikti atrastos vīri ar nelielām basketbola iemaņām, toties biezāku naudas maku, kas vēlētos izmantot iespēju piemērīt slavenās komandas formas tērpu.Interesanti, cik tālu esam atgriezušies klubu budžetu ziņā? Daudz par šo tēmu publiskā telpā neizskan. Dzirdēts, ka Rīgas dome vairs neatbalstīšot to pašu ASK.Te nu atkal jādomā par latviešu neprasmi braukt pa ceļu, bet gan streipuļošanu no grāvja grāvī. Treknos gados deva riekšavām, nu nesanāk nemaz.Par komandu budžetiem runājot, jāpatur prātā, ka lielais basketbols (un sports vispār) Latvijā nav tieši saistīti ar ekonomiku. Citiem vārdiem, tas nav bizness. Tas nemazina basketbola nozīmi — pati spēle dod savu artavu nācijas veselībai un prestižam (ko nozīmē uzvarēt brāļus lietuviešus!). Dižkomandu uzturēšana ir kādas personas vai grupas pašapliecināšanās. Te nu patiesi katrs basketbolam atvēlētais lats rāda, cik dziļi vai sekli krīze ir mūs skārusi.Atgriežoties pie ASK, pavisam pārsteidzoši ir novājinātās komandas sportiskie panākumi. Skaists basketbols, entuziasms, kas liek aizmirst skarbo profesionāļu rutīnu un atcerēties laiku, kad basketbolistus vadīja "plika" ideja. Šeit īsti vietā vēl var pieminēt arī Dinamo veiksmīgo hokeju ar viduvējo budžetu.Secinājums: dzīvojam gana sarežģītā pasaulē, kuras virzību nenosaka sauss aprēķins, bet gan daudzu faktoru mijiedarbība. Un varbūt tieši mēģinājums primitivizēt pasauli ir solis pretī krīzēm, kuras mums uzglūn.