IZM norādīja, ka 27.janvārī, pirmajā Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē, tika izskatīta Labklājības ministrijas un Paralimpiskās komitejas sagatavotā informāciju par pašreizējo situāciju un plānotajām darbībām Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošanā. Par šiem jautājumiem Sporta padome turpinās sarunas nākamajā sēdē aprīlī.
Ministrija atgādināja, ka Ministru kabineta 2017.gada 17.oktobra sēdē tika pieņemts zināšanai Labklājības ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums "Par Paralimpiskā sporta centra izveidi Latvijā" un atbalstīti tajā ietvertie priekšlikumi. Ziņojums paredzēja, ka no kopējām Paralimpiskā sporta centra projekta izmaksām 13,3 miljonu eiro apmērā valsts 2017.gadā līdzfinansē 615 000 eiro, savukārt 2018.gadā 1,2 miljonus eiro. Kopumā valsts līdzfinansējums veido 1,8 miljonus eiro jeb 13,6% no kopējām izmaksām.
Savukārt pārējo finansējumu 11,4 miljonu eiro apmērā ir jānodrošina Latvijas Paralimpiskajai komitejai, izmantojot pašu finansējums, kredītresursus un privātās investīcijas.
IZM atzīmēja, ka 2018.gadā saskaņā ar Latvijas Paralimpiskās komitejas izstrādāto centra biznesa plānu kopējās projekta izmaksas bija 23,9 miljoni eiro, savukārt valsts līdzfinansējuma daļa tika prasīta 50% apmērā jeb 12 miljoni eiro. Tālākās biznesa plāna redakcijās nepieciešamais finansējums no valsts budžeta norādīts vēl lielāks, turklāt paredzot arī valsts finansējumu centra uzturēšanai vismaz divos gados 3,7 miljonu eiro apmērā. Pērn centra biznesa plānā tika veiktas izmaiņas, prioritāri paredzot īstenot pirmo kārtu (multifunkcionāla halle), kam nepieciešams finansējums vismaz 11 miljoni eiro.
Laika periodā no 2017.gada līdz 2020.gadam kopā Latvijas Paralimpiskajai komitejai Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošanai no valsts budžeta piešķirti 863 193 eiro.
Tā kā Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošanai plānotais finansējums pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis, veiktas izmaiņas centra biznesa plānā, kā arī nav atrisināti jautājumi par projekta īstenošanai nepieciešamajiem zemesgabaliem (tai skaitā to lietošanas mērķiem), valdība pagaidām nav lēmusi par jauno situāciju un iespējām palielināt sākotnēji plānoto valsts budžeta finansējumu.
Ministrija uzsvēra, ka 2020.gada beigās IZM Paralimpiskā sporta centra un komandu sporta spēļu halles projektus iesniedza Finanšu ministrijā iekļaušanai Atveseļošanas un noturības mehānisma Latvijas programmā ar mērķi to īstenošanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus. Diemžēl abi projekti tālāk netika virzīti, jo neatbilda Eiropas Komisijas noteiktajiem specifiskajiem programmas kritērijiem.
Šā gada 18.martā valdības sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums "Par augstas gatavības projektiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu", un IZM ir gandarīta par valdības lēmumu atbalstīt finansējuma piešķiršanu komandu sporta spēļu halles, tā skaitā "Basketbola mājas", projektēšanai un būvniecībai.
Kā uzsvēra IZM, nekādā veidā nav iespējams pretnostatīt šos abus - Paralimpiskā sporta centra un komandu sporta spēļu halles projektus, jo Paralimpiskā sporta centra projekts nekvalificējās finansējuma saņemšanai šajā augstas gatavības publisku infrastruktūras projektu atbalsta programmā. Tāpat komandu sporta spēļu halles projektu sākotnēji bija paredzēts īstenot Daugavas stadiona attīstības projektā, bet, mainoties situācijai, no šīs ieceres nācās atteikties.
Tagad, izmantojot iespējas piesaistīt valsts budžeta finansējumu augstas gatavības publisko projektu programmā, ministrijai ir radusies iespēja attīstīt basketbola kompetenču centru, tādējādi palielinot basketbolā iesaistīto bērnu un jauniešu skaitu, kā arī palielinot citos komandu sporta spēļu veidos iesaistīto dalībnieku skaitu.
Komandu sporta spēļu halles projektā plānoti trīs transformējamie basketbola laukumi un tribīnes līdz 3000 skatītājiem, kā arī vieglatlētikas un smagatlētikas sektori ar piegulošo sporta infrastruktūru (ģērbtuves, sporta medicīna, neliela sportistu dienesta viesnīca, autostāvvieta). Projekta kopējās izmaksas plānotas 13,6 miljonus eiro apmērā un, ņemot vērā nosacījumu par projektu atbilstību publisku projektu statusam, to īstenos VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"", kas arī nodrošinās halles apsaimniekošanu.
Projekta īstenošanā tiks iesaistīta arī Rīgas pilsētas pašvaldība, jo projekta īstenošanai valsts īpašumā tiks pārņemta halles būvniecībai nepieciešamie zemesgabali Krišjāņa Barona ielā 99 un 99c.