Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

PČ vieglatlētikā pēdējā diena - Jamaikas sprinteru triumfs un Tamgo atgriešanās

Pasaules čempionātā vieglatlētikā pēdējā sacensību dienā tika sadalīti seši medaļu komplekti.  Sprintā turpinājās Jamaikas sportistu dominēšana. Vispirms šīs valsts sprinteres  ar jaunu sacensību rekordu kļuva par pasaules čempionēm 4x100 metru stafetē, atgūstot iepriekšējā čempionātā 2011.gadā amerikānietēm pazaudēto titulu.

Jamaikiešu skrējējas ar rezultātu 41,29 sekundes stafetē uzvarēja ārkārtīgi pārliecinoši, uzstādot jaunu pasaules čempionātu rekordu. Līdzšinējās titula īpašnieces - amerikānietes - kļūdījās vienā no stafetes maiņām un ieguva sudraba medaļas ar rezultātu 42,75 sekundes. Otrās sākotnēji finišēja francūzietes, taču viņas vēlāk tika diskvalificētas, un bronzu saņēma Lielbritānijas sportistes - 42,87 sekundes.

Jamaikas sprinteri pārliecinoši triumfēja arī 4x100 metru stafetē vīriešiem.  Jamaikieši ar Nesta Kārteru, kurš pirms tam bija ieguvis bronzu individuālajā distancē, Kemaru Beiliju-Koulu Nikelu Ašmīdu un Useinu Boltu, kuram tika uzticēts veikt pēdējo stafetes posmu, sastāvā distanci veica 37,36 sekundēs.

Otrajā vietā ierindojās ASV sportisti, kuru līderis Džastins Getlins, veicot pēdējo posmu, finišēja pēc 37,56 sekundēm, bet bronzas godalgu ieguva Kanāda - 37,92 sekundes.  Sākotnēji par bronzas medaļu ieguvējiem tika pasludināti Lielbritānijas sportisti, tomēr komanda pēc tam tika diskvalificēta par izskriešanu ārpus stafetes maiņas koridora.

Ja līdz noslēdzošajam stafetes etapam starp līderiem aizritēja līdzīga cīņa, tad beidzamajā posmā Bolts pārņēma kontroli un pārliecinoši izvirzījās vadībā, nodrošinot Jamaikai arī otro zelta medaļu sprinta stafetē.

Ar astoņām zelta medaļām Bolts šobrīd kopā ar 200 metru skrējēju amerikānieti Alisonu Feliksu, kā arī leģendārajiem sprinteriem Karlu Lūisu un Maiklu Džonsonu ir vienīgie sportisti, kuri izcīnījuši tik daudz pasaules čempionātu augstākā kaluma godalgu.

Par trešo trīssoļlēcēju vēsturē, kas pārsniedzis 18 metru robežu, kļuva slavenais Francijas sportists Tedijs Tamgo, kurš savā labākajā mēģinājumā  aizlēca 18,04 metrus.

Tuvāko sekotāju 20 gadus veco kubieti Pedro Pikardi, Tamgo apsteidza par 36 centimetriem, savukārt bronzas godalgu ar 17,52 metrus tālu lēcienu nopelnīja amerikānis Vils Klejs, kurš aizvadītā gada Olimpiādē tika pie sudraba medaļas.

Tamgo sasniegtie 18,04 metri ir trešais visu laiku labākais sasniegums trīssoļlēkšanas vēsturē. Par viņu labāk lēkuši tikai brits Džonatas Edvards (18,29 metri) un amerikānis Kenijs Harisons (18,09 metri).

Šī gada martā pasaules rekordists telpās Tamgo pēc 20 mēnešu pauzes sestdien beidzot atgriezās sacensību apritē. Pagājušā gada jūnijā operācijā Tamgo tika likvidēts izaugums viņa labajā potītē. Pirms tam sportists aizpagājušā gada jūlijā salauza šo potīti, bet pēc tam kāds kaula gabaliņš nebija pilnībā saaudzis.

Pirmās operācijas dēļ 2010.gada pasaules čempions telpās un 2011.gada Eiropas čempions telpās aizpērn izlaida pasaules čempionātu stadionā, bet otrās operācijas dēļ pagājušajā gadā nepiedalījās Londonas olimpiskajās spēlēs.

Pirms tam par pasaules čempioni šķēpmešanā sievietēm ar rezultātu 69,05 metri svētdien Krievijas galvaspilsētā Maskavā pārliecinoši kļuva Kristīna Obergfola no Vācijas.

Vācu sportiste, kurai nākamnedēļ apritēs 32 gadi, ar izcīnīto zelta medaļu priekšlaicīgi sagādājusi sev dzimšanas dienas dāvanu. Labākais metiens viņai padevās finālsacensību otrajā piegājienā, un tuvākā sekotāja Kimberlija Mikle no Austrālijas ar rezultātu 66,60 metri Obergfolai zaudēja vairāk kā divus metrus. Bronzas medaļa šajā disciplīnā tika krievietei Marijai Abakumovai, kura šķēpu raidīja 65,09 metrus tālu.

Savukārt par pasaules čempionu 1500 metru skrējienā otro reizi pēc kārtas kļuva  Kenijas skrējējs Asbels Kiprops. Kiprops distanci spēja veikt trīs minūtēs un 36,28 sekundēs, par pussekundi apsteidzot amerikāni Metjū Sentrovicu, kurš 2011.gada pasaules čempionātā bija trešais.

Kiprops triumfēja arī pirms diviem gadiem notikušajā pasaules čempionātā Dienvidkorejas pilsētā Tegu, bet vēl viņa kontā arī zelta medaļa 2008.gada Pekinas olimpiskajās spēlēs.

Pie bronzas godalgas negaidīti tika Johans Kronjē no Dienvidāfrikas Republikas, kurš finišu sasniedza pēc trim minūtēm un 36,83 sekundēm. Līdz šim viņa labākais sasniegums pasaules čempionātos bija 41.vieta.

Arī par pasaules čempioni 800 metru skrējienā Maskavā kļuva Kenijas sportiste - Eunīse Suma. Divdesmit piecus gadus vecā Suma finiša līniju šķērsoja pēc vienas minūtes un 57,38 sekundēm.

Viņa pārspēja galveno favorīti, iepriekšējo pasaules čempioni un pērnā gada Londonas olimpisko spēļu zelta medaļnieci, krievieti Mariju Savinovu, kura uzvarētājai zaudēja 42 sekundes simtdaļas. Savukārt bronzas godalga šajā pasaules vieglatlētikas čempionātā 800 metru distancē ar rezultātu viena minūte un 57,91 sekunde tika amerikānietei Brendai Martinesai. 

Latvijas sportistu labākais sasniegums šajā pasaules čempionātā bija septiņcīņnieces Lauras Ikaunieces izcīnītā 11.vieta. Vēl labāko 20 sportistu vidū iekļuva šķēpmetēji Līna Mūze un Vadims Vasiļevskis, kuri tika klasificēti attiecīgi 14. un 15.pozīcijā, 16.vietu izcīnījusī tāllēcēja Lauma Grīva un vesera metējs Igors Sokolovs, kurš sacensības noslēdza 19.vietā.

Latvija pasaules čempionātu vēsturē līdz šim izcīnījusi tikai vienu medaļu - 2011.gadā pie bronzas godalgas tika tāllēcēja Ineta Radeviča.

Šis pasaules čempionāts ir visu laiku vērienīgākās šāda veida sacensības. Dalību tajā bija apstiprinājušas 206 valstis, kas ir jauns rekords. Līdz šim čempionāts visplašāk bija apmeklēts 1999.gadā Spānijā un 2009.gadā Vācijā, kad katrā no reizēm savā starpā sacentās 200 valstu sportisti.

Tāpat pārspēts pieteikto dalībnieku skaita rekords. Maskavā plāno piedalīties 1974 atlēti - 1106 vīrieši un 868 sievietes. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts 2009.gadā Vācijā, kad sacentās 1895 sportisti.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Hokejs

Vairāk Hokejs


Basketbols

Vairāk Basketbols


Futbols

Vairāk Futbols


Teniss

Vairāk Teniss


Volejbols

Vairāk Volejbols


Motoru sports

Vairāk Motoru sports


Vieglatlētika

Vairāk Vieglatlētika


Riteņbraukšana

Vairāk Riteņbraukšana


Ziemas sports

Vairāk Ziemas sports


Citi

Vairāk Citi