Kaut Radeviča jau pirms gada pieļāva, ka pēc Londonas olimpiskajām spēlēm noslēgs karjeru, pēdējā laikā visas pazīmes liecināja, ka viņa tomēr turpinās sportot un pat tika iekļauta Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sastāvā.
Sportiste atzina, ka radikālo lēmumu pieņēmusi pēdējo trīs dienu laikā. "Pirms Olimpiādes biju pārliecināta, ka beigšu sportot, tomēr pēc tās saņēmu daudz mīļu vēstuļu no pazīstamiem un arī nepazīstamiem cilvēkiem, kuri rakstīja, kādas emocijas sagādāja mans starts, un lūdza, lai turpinu," pēc emocionālās uzrunas atzina Radeviča. "Saņēmu arī Triju Zvaigžņu ordeni, kas bija ļoti patīkami un patriotiski. Pēc tam jau biju pārliecināta, ka turpināšu sportot."
Tad nu Radeviča devusies uz piecu nedēļu treniņnometni ASV un aizvadījusi to pilnā garumā. "Tās beigās jau sāku just, ka ķermenis meklē ceļus, lai pašmauktos un kaut ko neizpildītu. Tas bija pirmais solis pretī karjeras beigām."
"Savukārt atpakaļceļā mans dēls Marks lidmašīnā spēlējās ar kādu meitenīti un pēc lidojuma pajautāja: Kad man būs māsiņa vai brālītis?" atcerējās Radeviča. "Tas salauza manu sirdi, un sapratu, ka stingri jāpadomā, jo nevaru testēt savas ģimenes pacietību. Pēc lidojuma parunājos ar vīru un mammu. Viņi nekad nav iespaidojuši manu viedokli, bet, kad pateicu, ka reāli apsveru šādu domu, viņiem bija neviltots prieks. Tas mani pilnībā pārliecināja," teica sportiste.
Radeviča atzina, ka iespēja par karjeras beigām paziņot no skatuves bijis skaists punkts viņas skaistajai karjerai. "Gribu, lai līdzjutēji manu lēmumu uztvertu pareizi, tomēr es tiešām jūtu atvieglojumu," teica sportiste. "Karjera bija patīkama, esmu ieguvusi milzīgu dzīves pieredzi, bet nu man gribas iet citu ceļu. Ja mēģinātu gan sportot, gan mācīties, to nebūtu iespējams apvienot. Tas ir tāpat kā ar mīlestību - lai satiktu citu cilvēku, ir jāizšķiras. Sapratu, ka, jo ātrāk beidzu, jo lielākas iespējas man būs nākotnē."
Radeviča, kura pašlaik Diplomātijas akadēmijā Maskavā studē starptautiskās attiecības, atzina, ka tuvākajā nākotnē viņai tiešām būs divas prioritātes - ģimenes pieaugums un mācības.
Tāllēcēja piekrita apgalvojumam, ka viņas karjeru var iedalīt divos posmos - līdz dēla Marka dzimšanai 2009.gada februārī un pēc tam, kad viņa sasniedza lielākos panākumus. "Pēc sava vīra Pjotra [Ščastļivija, Krievijas hokejista] satikšanas es izmainījos. Viņš ir ļoti līdzsvarots cilvēks un radīja man zemi zem kājām. Dēla piedzimšana deva pārliecību, ja to paveicu, tad laikam nekas šajā dzīvē nav neiespējami," stāstīja Radeviča. "Ģimenes mīlestība, gaiša atmosfēra un atbalsts ļāva man pēdējos gados neskatīties atpakaļ, bet doties tikai uz priekšu."
"Pēc dēla piedzimšanas aizbraucu uz pasaules čempionātu Berlīnē, kur bronzas medaļu meitene ieguva ar rezultātu 6,80 metri, kāds toreiz bija arī mans personiskais rekords," atcerējās sportiste. "Bija atnākusi jauna sportistu paaudze un es sapratu - ja jau viņi var, es arī varu. Turklāt 6,80 metri nav nekas neiespējams."
Radevičai pirmās lielās sacensības pēc dēla piedzimšanas bija 2010.gada Eiropas čempionāts, kurā viņa uzvarēja ar rezultātu 6,92 metri. Gadu vēlāk latviete ar 6,76 metriem izcīnīja trešo vietu pasaules čempionātā, bet šogad sportistei vien viens centimetrs pietrūka līdz bronzai Londonas olimpiskajās spēlēs.
Nedaudz ieskatoties nākotnē, Radeviča izteicās, ka būs lepna, lai arī ar kādu sporta veidu dēls nākotnē nodarbotos. "Dēls varbūt varētu būt šķēpmetējs, jo Latvijā ir lielas tradīcijas šajā sporta veidā, un prieks, ka tieši Vallija Drauga saņēma balvu par mūža ieguldījumu sportā," teica sportiste. "Varbūt viņš varētu būt BMX riteņbraucējs, jo ātrums gan jau būs, turklāt Māris [Štrombergs] noteikti vēl iemācīs pāris trikus. BMX riteņbraucējiem ir forša un jautra kompānija, izskatās, ka viņi bauda ko dara. Būšu lepna un blakus dēlam, lai ar kādu sporta veidu viņš nodarbotos."
Tāpat Radeviča atturējās no prognozēm, kurā valstī nākotnē dzīvos. "Man ļoti patīk Latvija, šī ir lieliska vieta, kur audzināt ģimeni, tomēr esmu pasaules cilvēks un labprāt ceļoju. Savu un vīra nākotni plānosim atkarībā no darba iespējām."
Kā ziņots, par Latvijas čempioni tāllēkšanā Radeviča pirmo reizi kļuva 2000.gadā, bet gadu vēlāk izcīnīja trešo vietu Eiropas U-23 čempionātā. Pēc diviem gadiem viņa Eiropas U-23 čempionātā vēlreiz tika pie bronzas, savukārt 2004.gadā debitēja olimpiskajās spēlēs Atēnās, tāllēkšanā izcīnot 13.vietu, bet trīssoļlēkšanā - 20.vietu.
2008.gadā Radeviča no nozīmīgajām sacensībām piedalījās tikai pasaules čempionātā telpās, izcīnot sesto vietu tāllēkšanā, bet Pekinas Olimpiādi izlaida, jo laida pasaulē bērnu.