Pēc eksotiskā "sānsoļa" Kambodžas futbolā ar lielu apņēmību dzimtenē ir atgriezies treneris Jurģis Kalns, kurš neilgi pirms jaunās virslīgas sezonas sākuma ir pārņēmis pēdējo divu gadu bronzas medaļu ieguvēja FK Auda komandas grožus. "Biju prom deviņus mēnešus, bet sajūta tāda, it kā būtu pagājusi vesela mūžība. Tik ātri un tālu Latvijas futbols ir gājis uz priekšu. Šobrīd mums ir klubs, kurš spēlē līdzīgi ar Galatasaray un apspēlē arī Ajax, ja nepieciešams," ar sev raksturīgo dzirkstošo aizrautību jokoja liepājnieks, kurš 2022. gadā ar Valmiera FC kļuva par Latvijas čempionu, bet pērn finansiālu problēmu nomākto komandu sezonas vidū atstāja, lai mestos piedzīvojumā Āzijā.
Ar kādām sajūtām atgriezies virslīgā?
Palūkojoties ap sevi preses konferencē pirms sezonas, bija divējādas sajūtas. It kā šajā kompānijā esmu bijis vai katru gadu, taču satraukums ir lielāks, jo man tas ir kā jauns iznāciens. Padzīvojot ārzemju trenera ādā, es daudz labāk saprotu, kā jūtas tie treneri, kuri šeit ierodas no citām valstīm. Ir citas prasības un lielāks spiediens. Vienlaikus bija prieks uzrunās tik bieži dzirdēt latviešu valodu. Svešā mēlē tikai pāris treneri runā, pārējie ir vietējie speciālisti.
Kā no tālienes izskatījās Latvijas futbols?
Nav pat jādzird tie skaitļi, kurus izcēla Maksims (virslīgas valdes priekšsēdētājs Krivuņecs – aut.). Ir jūtams, ka cilvēki futbolam seko arvien vairāk. Patiesībā viss attīstās ļoti strauji. Ja salīdzina kaut vai ar 2018. gadu, tad šobrīd ir pavisam cita virslīga ar pavisam citām klubu ambīcijām un iespējām. Redzam, ar kādiem CV šeit ierodas treneri un spēlētāji no ārzemēm. Ejam pareizajā virzienā.
Kādā virzienā dosies FK Auda?
Es pats visvairāk novērtēju to sajūtu, kad spēlētājs izšauj augstākajā līmenī futbolā un novērtē sevī ieguldīto darbu un dotās attīstības iespējas, un pasaka par to paldies. Man tā ir bijis ar Kamilo Menu, Daisuki Jokotu, Raimondu Krolli – ar visiem palikušas siltas attiecības. Arī šeit mans uzdevums ir palīdzēt Audas futbolistiem augt, progresēt un piepildīt savus mērķus.
Kāda ir vīzija komandas kontekstā?
Skaidrs, ka mērķi sezonas griezumā saistās ar Eiropas kausiem. Virslīgā jāizcīna tiesības tajos piedalīties, pēc tam labi sevi tajos jāparāda. Es pats vairāk koncentrējos uz nākamo spēli. Katrā no tām ir jācenšas uzvarēt.
Nereti virslīga tiek raksturota kā divu "zirgu" skrējiens pēc titula. Cik tuvu vai tālu esat no favorītiem?
Es tam līdz galam nepiekrītu. Vēl dažus gadus iepriekš tas bija arī trīs vai četru "zirgu" turnīrs. Ja mēs komandu būtu gatavojuši kopš decembra, nebūtu tālu no galvenajiem favorītiem un, manuprāt, varētu ar viņiem arī "pakosties". Pagaidām vēl neesam tam gatavi un vēl kādu laiku arī nebūsim, tāpēc sākumu paredzu diezgan sarežģītu.
Arī tāpēc, ka pirmās spēles ir tieši pret RFS un Riga?
Patiesībā esmu par to priecīgs. Komandai, kas nav līdz galam gatava, labāk sākt pret spēcīgākajiem, nevis riskēt zaudēt punktus tur, kur tos tik tiešām nevajadzētu zaudēt. Turklāt pirmajās spēlēs nereti notiek pārsteigumi. Jābūt gataviem izmantot sev labvēlīgas sakritības. Pēc pirmajām trīs kārtām būs izlašu pauze, kuras laikā varēsim pastrādāt, lai no aprīļa komanda jau būtu vairāk saspēlēta un sapratusi mūsu prasības.
Vēsturiski FK Auda izdodas labāk spēlēt tieši sezonas otro pusi…
Tā tas ir bijis, jo komanda sastāvu veido līdz pēdējam brīdim, tāpēc sezonas sākumā nereti zaudē daudz punktu. To nākamajās sezonās gribam mainīt un panākt, lai komanda būtu gatava jau no pirmajām kārtām. Ja gribam izvirzīt augstākos mērķus, citādi nevar. Jau janvārī komandai jābūt praktiski gatavai, bet šobrīd vēl pēc šī posma aizgājuši 13 spēlētāji, vietā nākuši seši, no kuriem divi ir vārtsargi. Jā, kvalitatīvi spēlētāji, taču vēl daudz darba un laika jāiegulda, lai iekļautu viņus komandā.
Ar kādām emocijām raudzījies uz starpsezonas notikumiem Valmierā?
Ir ļoti žēl. Centos palīdzēt, cik vien varēju. Neslēpšu, ka arī ar mani viņi līdz galam nav norēķinājušies, taču savas prasības neesmu iesniedzis, lai klubam nesarežģītu situāciju vēl vairāk. Ja finansiālā situācija to atļauj, cenšos norīt to krupi. Līdz galam cerēju, ka viņi iegūs licenci dalībai virslīgā vai vismaz pirmajā līgā. Pilsēta ar tādiem faniem un infrastruktūru palikusi bez lielā futbola, taču ticu, ka tas tur nebeigsies. Valmierā cilvēki futbolu mīl, un tas palīdzēs atgriezties.
Ar cik punktiem būsi priecīgs doties izlašu pārtraukumā?
Priecīgs es būtu ar deviņiem punktiem, bet nebūtu slikti arī ar pieciem (smejas).