Tieši tādēļ trīs titulēti maratonisti – kenijietis Eliuds Kipčoge, etiopietis Leliss Desisa un eritrejietis Zernesajs Tadese kopā ar virkni elitāru fiziologu gatavojās pārspēt esošos rekordus maratonā, lai 42,195 kilometrus mēģinātu noskriet mazāk nekā divās stundās.
2017.gada 6.maijā Moncas trasē Kipčogem pietrūka vien 25 sekunžu, lai iecerēto panāktu. Taču viņa rezultāts – divas stundas, 24 sekundes un 57 sekundes - netika oficiāli atzīts kā pasaules rekords, jo kenijietis izmantoja neatļautu tempu turētāju sistēmu. Pretējā gadījumā būtu kritis pasaules rekords, kuru Berlīnes maratonā uzstādīja Deniss Kimeto.
Šā skrējiena aizkulises, sākot ar testiem vēja tuneļos līdz pat sadarbībai ar skriešanas laboratorijām ASV, atklāj dokumentālā filma Pārspējot rekordu, kas National Geographic būs skatāma trešdien, 20.septembrī.
Ja klasiskajā maratona distancē vīriešiem pasaules rekords ir nepārspēts vien dažus gadus un ir skaidrs, ka tas var “krist” pavisam drīz, tad citās vieglatlētikas disciplīnās izcilākie sasniegumi “turas” pat vairākas desmitgades. Lūk, interesantākie no tiem.
29 gadi - sieviešu septiņcīņa, Džekija Džoinere Kersija (7291 punkts)
Amerikāniete Džekija Džoinere Kersija bija pirmā, kas 1986.gadā pārsniedza 7000 punktu robežu, Maskavā notiekošajās Labas gribas spēlēs sasniedzot 7148 punktus. 1988.gadā Seulas olimpiskajās spēlēs ieguva zelta medaļu ar 7291 punktu. Šis pasaules rekords nav pārsniegts joprojām. Džoinerei Kersijai pieder seši visu laiku labākie septiņcīņas rezultāti.
26 gadi – tāllēkšana vīriešiem, Maiks Pauels (8,95 metri)
Iepriekšējo rekordu tāllēkšanā (8,90 metri) 1968.gadā Mehiko bija uzstādījis Bobs Bīmons. Tas krita pēc 23 gadiem, 1991.gadā pasaules čempionāta finālā Tokijā, kad Karls Luiss un Maiks Pauels nikni cīnījās par uzvaru. Pauels ar piekto mēģinājumu aizlēca 8,95 metrus tālu, tā sasniedzot rekordu, kas ir noturējies ilgāk nekā Bīmona uzstādītais.
25 gadi – 400 metru barjerskrējiens vīriešiem, Kevins Jangs (46,79 sekundes)
Pirms Barselonas olimpiskajām spēlēm barjerskrējējs Kevins Jangs bija rūpīgi strādājis, lai spētu “izskriet” no 47 sekundēm. Un viņam tas izdevās 1992.gadā, tā pārspējot leģendārā Edvīna Mosesa 1983.gada sasniegumu 47,02 sekundes.
24 gadi – augstlēkšana vīriešiem, Havjērs Sotomajors (2,45 metri)
1993.gadā sacensībās Salamankā, Spānijā, Sotomajors ar otro piegājienu pārleca 2,45 metru augstumu, tā uzstādot pasaules rekordu, kuru nav izdevies pārspēt jau 24 gadus. Tieši turpat pirms pieciem gadiem viņš sasniedza savu pirmo rekordu (2,43 metri). Tiek uzskatīts, ka vēsturē ir tikai divpadsmit augstlēcēju, kuriem svarīgās sacensībās pavisam 41 reizi ir izdevies pārsniegt 2,40 metru augstumu. Sotomajors to izdarīja 17 reizes.
22 gadi – trīssoļlēkšana vīriešiem, Džonatans Edvardss (18,29 metri)
1995.gada vasarā Edvardss vispirms par vienu centimetru pārspēja iepriekšējo pasaules rekordu (17,79 metri), kas desmit gadus piederēja amerikānim Villijam Benkam, bet pēc dažām nedēļām pārspēja pats savus sasniegumus. Pasaules čempionātā Gēteborgā viņš finālā “ielēca” ar rezultātu 18,15 metru, bet pēc tam uzvarēja ar 18,29 metru tālu lēcienu.
14 gadi – maratons sievietēm, Pola Redklifa (2:15:25)
Pasaules rekordu maratonā sievietēm Pola Redklifa uzstādīja Londonas maratonā 2003.gada aprīlī, teju par divām minūtēm pārspējot pašas pirms pusgada uzstādīto rekordu Čikāgā. Vairākkārtējās Londonas, Čikāgas un Ņujorkas maratonu uzvarētājas sasniegtais rekords gan tika nedaudz apdraudēts 2011.gadā, kad Starptautiskā vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF) nolēma, ka sieviešu rekordus ir jāfiksē tikai sieviešu skrējienos, taču pēc laika jezga rimās. Tiesa, šā gada Londonas maratonā kenijiete Marī Keitānija uzstādīja pasaules rekordu (2:17:01) tikai sieviešu maratonā.
Astoņi gadi - 100 un 200 metru skrējiens vīriešiem, Useins Bolts (9,58 un 19,19 sekundes)
Par ātrāko cilvēku uz pasaules dēvētais Useins Bolts vairākkārt ir pārspējis pats sevi. Tā 2008.gadā olimpiādē Pekinā 100 metrus viņš noskrēja 9,69 sekundēs, 200 metrus – 19,30 sekundēs, bet pasaules čempionātā Berlīnē 2009.gadā uzlaboja savus rezultātus, 100 metru distancē sasniedzot 9,58 sekundes, bet 200 metru distancē – 19,19 sekundes.
Pieci gadi - 4x100 metru stafete sievietēm, Tianna Medisone, Alisone Fēliksa, Bianka Naita, Karmelita Džetere (40,82 sekundes)
ASV sieviešu skrējēju komandai Londonas olimpiskajās spēlēs 2012.gadā izdevās uzlabot rezultātu, kas bija palicis nepārspēts kopš 1985.gada oktobra. Tas bija pēdējais garā rekordu virknē (1972.-1985.gadi), kurus uzstādīja Austrumvācijas sportistes. Kanberā sasniegtais rezultāts 41,37 sekundes bija nepārspēts teju trīs desmitgades.
Trīs gadi – kārtslēkšana vīriešiem, Reno Lavilenī (6,16 metri)
Kārtslēkšanā kopš 1984.gada valdīja Sergejs Bubka. Togad viņš bija paspējis trīs reizes pārspēt pats savu uzstādīto rekordu (5,85 metri), tad uz īsu brīdi pasaules rekords piederēja francūzim Tjerī Vigneronam (5,91 metrs). Tajās pat sacensībās Romā Bubka sasniedza 5,94 metru atzīmi. 1994.gadā Bubka sasniedza savu 17.pasaules rekordu – 6,14 metri. Un tikai pēc 20 gadiem, 2014.gadā, to pārspēja Reno Lavilenī.
Trīs gadi – maratons vīriešiem, Deniss Kimeto (2:02:57)
Garo distanču skrējējs, kenijietis Deniss Kimeto 2014.gada Berlīnes maratonā finišēja ar līdz šim nepārspētu rezultātu, kas bija zem divām stundām un trīs minūtēm. Interesanti, ka septiņi no desmit šobrīd visu laiku labākajiem maratona rezultātiem ir sasniegti Berlīnē.
Divi gadi – 1500 metru skrējiens sievietēm, Genzeba Dibaba (3:50,07 minūtes)
Dimanta līgas sacensībās Monako Genzebai Dibabai izdevās pārspēt 24 gadus vecu rekordu, kuru 1993.gadā uzstādīja ķīniete Cuia Junsja (3:50,46 minūtes).