Pirmie kvalifikāciju aizvadīja vīri, kur Latviju pārstāvēja Artūrs Dārznieks, Riks Kristens Rozītis un Gints Bērziņš.
Vienīgajā piegājienā vislabāk no Latvijas vīriem veicās Dārzniekam, kurš uzvarētājam Fēliksam Loham zaudēja 0,254 sekundes un ierindojās septītajā vietā. Vēl viens Latvijas pārstāvis Gints Bērziņš līderim zaudēja 0,468 sekundes un ierindojās 12.pozīcijā.
Sacensībās startēja arī Riks Kristens Rozītis, kuram 0,933 sekunžu atpalicība ļāva ieņemt 25.vietu.
Uzvaru sprinta čempionātā izcīnīja Lohs, viņam 0,113 sekundes zaudēja vēl viens Vācijas pārstāvis Johanness Ludvigs, bet trešais ar 0,120 sekunžu deficītu bija Krievijas Kamaniņu sporta federācijas sportists Semjons Pavļičenko.
Sprinta čempionāta finālsacensībām kvalificējās 15 ātrākie sportisti, bet startēja 40.
Latvijas vadošais vīru vieninieku braucējs Kristers Aparjods traumas dēļ sezonas otrajā pusē nestartē.
No šo meistarsacīkšu dalībniekiem šosezon vislabāko sniegumu demonstrējis Dārznieks, kurš Siguldā izcīnīja ceturto vietu Eiropas čempionātā, tikai nedaudz atpaliekot no bronzas medaļas pozīcijas. Pēdējos divos posmos gan labāki rezultāti bijuši talantīgajam Bērziņam.
Vēlāk kvalifikāciju aizvadīja divnieki, kur startēja Mārtiņš Bots/Roberts Plūme, Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš, kā arī brāļi Juris un Andris Šici.
No trim Latvijas ekipāžām vislabāk veicās brāļiem Šiciem, kuri ierindojās trešajā vietā un uzvarētājiem no Austrijas Tomasam Štoijam/Lorencam Kolleram zaudēja 0,158 sekundes.
Otrajā vietā ar 0,033 sekunžu atpalicību finišēja vācieši Tonijs Egerts un Saša Benekens.
Gudramovičs/Kalniņš līderiem zaudēja 0,230 sekundes un ierindojās piektajā vietā, bet kā pēdējie finālsacensības sasniedza Bots/Plūme, kuriem 0,680 sekunžu deficīts ļāva ierindoties 15.vietā.
Divnieku sacensībās piedalījās 26 ekipāžas.
Divniekiem šosezon Latvijas izlases līderu godu apliecinājuši Šici, kuri šajā sezonā pamatsacensībās, Sprinta kausā un komandu stafetē kopumā izcīnījuši astoņas medaļas, uz goda pjedestāla kāpjot pēdējās piecās sacensībās.
Savukārt pēdējās trasē devās dāmas, starp kurām bija arī Kendija Aparjode, Elīza Tīruma, Ulla Zirne un Elīna Ieva Vītola.
Aparjode uzvarētājai Viktorijai Demčenko no Krievijas Kamaniņu sporta federācijas zaudēja 0,445 sekundes un ierindojās devītajā vietā, kamēr Zirne iepalika 0,596 sekundes un kā pēdējā sasniedza finālsacensības. Viņai 15.pozīcija.
Aiz Demčenko 0,230 sekundes vēlāk finišēja Dajana Eitbergere no Vācijas, bet trešā ar 0,246 sekunžu deficītu bija viņas tautiete Natālijas Gaizenbergere.
Kvalifikācijas sacensībās piedalījās 45 sportistes, bet tikai 15 sasniedza finālbraucienu.
Finālsacensības šajās grupās noritēs attiecīgi plkst.13.45, plkst.14.40 un plkst.15.35. Medaļu cīņas tiešraidē translēs kanāls "Best4Sport TV".
Sieviešu konkurencē šosezon neviena no sportistēm nav izkristalizējusies kā komandas līdere, taču Aparjodei un Tīrumai ir pa vienai bronzas medaļai, kas gūtas attiecīgi Oberhofā un Vinterbergā.
Sestdien būs sacensības vīriešu divniekiem un vieniniekiem, bet svētdien spēkosies sievietes un būs mači komandu stafetē.
Kēnigszē trase iepriekšējo reizi pasaules čempionātu uzņēma 2016.gadā, kad Latvijas komanda ar Šiciem, Tīrumu un Ināru Kivlenieku sastāvā izcīnīja sudrabu komandu stafetē.
Pasaules čempionātam dalībai pieteikušās 23 valstis, kuras pārstāvēs 43 vīrieši, 48 sievietes un 29 divvietīgās ekipāžas.
Pērn Sočos Aparjode izcīnīja ceturto vietu, bet Aparjods ierindojās piektajā pozīcijā. Tāpat Tīruma sprintā izcīnīja bronzu, bet Aparjode noslēdza sešinieku. Jāatzīmē arī Latvijas komandas sniegums komandu stafetē, kur Aparjodi un Šici izcīnīja sudraba godalgas.
Sākotnēji pasaules čempionāts tika plānots Vistleras ledus trasē, Kanādā, taču septembrī FIL valde kopā ar Kanādas Kamaniņu sporta federāciju lēma, ka čempionātu pārcels uz Kēningszē trasi.
Kēningszē ledus trasē pasaules čempionāts kamaniņu sportā tiek organizēts septīto reizi. Iepriekš šeit planētas spēcīgākie kamaniņu sportisti tika noskaidroti 1969., 1970., 1974., 1979., 1999. un 2016.gadā.
Pasaules kausa sezonas fināls paredzēts februāra sākumā Sanktmoricā, kur augstākā ranga sacensības nav notikušas kopš 2012.gada janvāra.