Nākamā ECB sapulce plānota 9. jūnijā, un tad ECB publicēs jaunākās eirozonas iekšzemes kopprodukta un inflācijas prognozes – tās ļaus precīzāk izvērtēt iespējamo ECB rīcību gada otrajā pusē, bet jau tagad šķiet, ka inflācijas prognoze atkal būs jākoriģē nedaudz uz augšu, jo ECB aprīļa sapulcē atzina, ka turpmākajos mēnešos gaidāma paaugstināta inflācija. Energoresursu cenu kāpums ir izraisījis cenu kāpumu arī citos sektoros. Taču attiecībā uz ekonomikas izaugsmi saglabāsies piesardzība (visticamāk, neliela korekcija uz leju šim gadam, jo ECB saistībā ar karu Ukrainā atzīst pieaugušos riskus).
Procentu maksājumiem tuvākajos mēnešos nevajadzētu pieaugt, bet jāsāk veikt vingrinājumus, kuros jātestē, kā varētu mainīties procentu maksājumi par kredītu, ja Euribor likme pakāpjas virs nulles (iespējams, tas notiks gada beigās vai nākamā gada sākumā). Vai procentu maksājumi var radīt problēmas, ja likme pieaug par 0,5% līdz 1,5%? To visvienkāršāk rēķināt, ņemot talkā Excel programmu. Nedrīkst aizmirst, ka izdevumu budžetā noteikti jārēķinās ar augstas inflācijas saglabāšanos, kas būs papildu slogs maciņam.
ECB ir izvairīga savos komentāros par procentu likmju celšanu, kas nozīmē to, ka kādu laiku saglabāsies negatīvas procentu likmes. Bet, ja sāksies eiro procentu likmju kāpums, tas var būt straujš, lai gan absolūtos ciparos pagaidām neizskatās, ka tas būs liels. Visticamāk, Lielbritānijas mārciņas un ASV dolāra procentu likmes nākamajā gadā būs pievilcīgākas, bet eirozonas noguldītājam šajās valūtās ir papildu risks, kuru rada šo valūtu vērtības svārstības pret eiro.
Secinājumi investoriem ir tādi, ka īstermiņa likmes vēl nekāpj, bet ilgtermiņa likmju kāpums jau licis asiņot obligāciju tirgum. Potenciālais likmju kāpums sadārdzina naudas aizņemšanos, kas parasti bremzē kreditēšanas tempus, kā arī bremzē ekonomikas izaugsmi. Rezultātā sarūk arī akciju tirgus pievilcība. Pirmkārt, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās samazina patēriņu un apgrozījumu, kas samazina uzņēmumu ieņēmumus un to pievilcību. Otrkārt, daļa investoru strādā ar aizņemtu naudu, kas, kredītiem sadārdzinoties, liek atbrīvoties no investīcijām, lai atmaksātu aizņēmumus, kurus pārfinansēt kļūst arvien dārgāk.
Augstas inflācijas laikā tradicionāli pievilcīgas skaitās investīcijas izejvielu, nekustamā īpašuma vai inflācijai piesaistīto vērtspapīru segmentā. Šie segmenti strādā labi, jo, augot cenām, aug apgrozījums un peļņa, bet tas notiek līdz brīdim, kamēr augsta inflācija neiedragā ekonomikas izaugsmi, tādēļ uzmanīgi jāskatās, kāds ir fons un vai nav tā, ka ekonomika ieslīgst recesijā un rezultātā, lai nodrošinātu naudu kontā, tiek pārdoti jebkuri aktīvi un investīcijas.
Visvairāk no procentu likmju kāpšanas gaidām cieš obligāciju tirgus, jo, kāpjot uz augšu garāko termiņu eiro procentu likmēm, samazinās obligāciju cenas.